istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

Konferences dalībnieki un viesi

Ieskats Turaidas muzejrezervāta gadskārtējā konferencē


Turaidas muzejrezervātā 7.novembrī notika jau 15. gadskārtējā zinātniski praktiskā konference, kuras laikā sabiedrība tika iepazīstināta ar muzejrezervātā paveikto pētniecības jomā 2013. gadā. To, ka sabiedrībai interesē, kas notiek muzejā, apliecināja pilnā konferenču zāle un daudzie klausītāju jautājumi referentiem.

Konferenci atklāja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, atgādinot par Turaidas muzejrezervāta dibināšanas laiku, kas sakrita ar Tautas frontes veidošanās laiku, kad 1988. gada 4. novembrī tika pieņems MK lēmums Nr.361 „Par Turaidas muzejrezervāta izveidošanu”. Tas bija laiks, kad sabiedrībā tāpat kā šobrīd bija aktualizējusies nepieciešamība atgādināt, izzināt, stāstīt un rādīt Latvijas vēsturisko mantojumu. Visus šos 25 gadus Turaidas muzejrezervāts ir mērķtiecīgi pētījis, saglabājis un vēstījis par Latvijas vēstures kopainu caur tūkstošgades notikumiem Turaidas vēsturiskajā centrā un arī šobrīd turpina izzināt, kā veidojusies šī telpa cauri gadsimtiem.

Konferencē piedalījās LU Vēstures un filozofijas Praktiskās filozofijas katedras vadītāja Māra Rubene ar ziņojumu „Taisnīgums kā vērtības Latvijas un Eiropas filosofiskajā domā”, stāstot par taisnīgumu kā pašu abstraktāko un tajā pašā laikā pašu konkrētāko ētisko vērtību, ar kuru mēs sastopamies savā ikdienas pieredzē. Viņa akcentēja pieredzes un konceptualizācijas nepieciešamību, norādot par vērtību svarīgumu, kas pagātni sasaista ar nākotni. „Kamēr daudz kas guļ nepārdomāts, neapzināts – laiks ir vajadzīgs sarunām, lai novērstu nošķīrumu starp izteikti balto un melno. Vienmēr iedziļinoties lietu būtībā paveras varavīksnes krāsas”, pauda filozofe Māra Rubene. „Taisnīgums mūs notver laikā. Vēsture turas pie pieredzes, filozofija – pie konceptiem. Viss ir vienots.”

Turpinājumā LZA īstenā locekle, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ieva Ose klātesošos iepazīstināja ar š.g. augustā izdoto katalogu „Turaidas pils 16.-18.gs. krāsns keramika”, kas veltīts arheologam Jānim Graudonim viņa simtgadē, kura arheoloģisko ekspedīciju vadībā tika atrasts viss plašais Turaidas pils krāsns keramikas materiāls. Ieva Ose pie Turaidas pils krāsns keramikas kolekcijas strādājusi vairākus gadus, pētot 7500 krāsns podiņu fragmentus, sistematizējot un veidojot strukturētu katalogu, kurā aprakstīti un attēloti 175 kompozīciju krāsns podiņi.

Nākošie ziņojumi vēstīja par divu topošu izdevumu sagatavošanas un pētniecības darbu – Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja Vija Stikāne nolasīja ziņojumu „Dokumenti par Turaidu Tallinas pilsētas arhīvā” un iepazīstināja ar rakstiskajām liecībām, kas apkopotas, gatavojot Turaidas muzejrezervāta izdevumu „Turaida 13.–16. gs. dokumentos” 2014. gadā. Tallinas rātes (Revaler Magistrat) fondā starp ienākošajiem dokumentiem ir virkne Turaidas (Treiden) pilī viduslejasvācu valodā uz papīra rakstītu vēstuļu no 15.–16. gadsimta, kas ir nozīmīgi vēstures avoti par Turaidu kā pārvaldes centru, Rīgas arhibīskapa un atsevišķos laika posmos – Livonijas mestra dzīvesvietu. Liecības par dažādu kārtu turaidiešiem Tallinā parādās ar tiesību vēsturi saistītos dokumentos un pilsētas reģistros. Rakstiskie vēstures avoti, tāpat kā arheoloģijas liecības apliecina, ka Turaida bija nozīmīgs centrs viduslaiku Livonijā, kur risināja visai zemei svarīgus iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumus. Savukārt, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Valda Kvaskova iepazīstināja ar svētku un apģērbu nolikumiem 16. un 17.gadsimtā, kas tika pētīti saistībā ar Turaidas muzejrezervāta krājumā esošās grāmatas „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemeē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” faksimilizdevuma gatavošanu, piedaloties projektā „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta – 2014”.

Vēsturnieks un etnogrāfs Uģis Niedre ar daudziem piemēriem un neparastiem stāstiem vēstīja par muižas mežsarga pienākumiem, darba specifiku un ikdienu Vidzemē 19. gadsimtā.

Konferences otrajā daļā ģeoloģijas zinātņu doktore Lija Bērziņa pastāstīja par savu šajā vasarā veikto pētījumu “Apļa anomālijas – zemes enerģētiskās struktūras Turaidas muzejrezervātā”, iepazīstinot ar ūdens un uguns āderu tīklojumu un apļa anomāliju zonām Turaidā Dainu kalnā un Jāņkalnā. Turaidas muzejrezervāta arheologs Egīls Jemeļjanovs informēja par šī gada jūlijā notikušajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Turaidas Jāņkalnā. Arheoloģisko izpēti ar Siguldas novada domes finansiālu atbalstu Turaidas muzejrezervāts veica, piesaistot darbam Siguldas novada 8 jauniešus. Darbu gaitā tika izpētīta kalna dienvidu daļa 42 m² platībā un tika konstatēta tā sena apdzīvotība no 10. līdz 12./13. gs. Tā saistāma ar pirmo lībiešu ienākšanu Gaujas baseinā. Par to liecināja atradumi – dzelzs šaurausmens cirvis, naži, bronzas pakavsakta, aproce un spirālgredzens. Pēc E.Jemeļjanova domām, kalna dienvidu daļā atradusies sena apbedījuma vieta, kur Gaujas lībieši savus mirušos glabājuši līdz 13.gs. sākumam.

Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske turpināja Uģa Niedres aizsākto tēmu par muižas laikiem Turaidā, nolasot ziņojumu „Turaidas klaušu muiža un zemnieks Vidzemes kontekstā”. Viņš savā ziņojumā analizēja 1816.gada Turaidas muižas Vaku grāmatu saistībā ar 1804. gada Vidzemes zemnieku Nolikumu un zemnieku sētu mantošanu pēc šī laika „dvēseļu revīziju” materiāliem.

TMR Apmeklētāju centra vadītāja Gunta Zaķīte klātesošos iepazīstināja ar vienu no muzeja darbības pamatdarbības virzieniem – komunikāciju ar muzeja apmeklētājiem, norādot to, ka muzeja apmeklētājs nav kāda abstrakta vienība, kas gada beigās summējas kopējā skaitā, bet gan katrs apmeklētājs ir individualitāte un muzejs strādā, lai rastu visatbilstošākos komunikācijas veidus, caur kuriem piedāvāt bagāto vēstījumu.

Konferences noslēgumā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne pateicās visiem klātesošajiem par interesi un muzejrezervāta darbiniekiem par ražīgo darbu vasaras sezonā un ar muzikālu sveicienu visus sveica Krimuldas tautas nama bērnu vokālais ansamblis „Podziņas”.

    Aktuāli, Jaunumi