istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Akcija „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. 1. stāsts – svētceļnieku zīmes


Janvārī Turaidas muzejrezervāts uzsāk akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas turpināsies visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks īpaši izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju. Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, muzeja apmeklētāji saņems īpašo akcijas uzlīmi. Priekšmeta stāsti tiks publicēti arī muzeja mājas lapā www.turaida-muzjes.lv un www.facebook.com/turaida.muzejs

Sekojiet stāstiem un iepazīstiet no jauna Turaidas pili un tās mantojumu!

 1. stāsts – Svētceļnieku nozīmes
Svēto relikvijas viduslaikos kļūst par pielūgsmes objektiem. Ziņas par tiem izplatās un rada svētceļnieku kustību. Viduslaikos ceļi, kas ved uz svētajām vietām, krusto Eiropu visos virzienos. Viena no slavenākajām svētvietām ir Santjago de Kompostela Spānijas ziemeļrietumos.

Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī atrastas vairākas svētceļnieku zīmes jeb relikvijas, kas liecina par svētceļojumiem viduslaikos. Svētceļnieki kā pazīšanās zīmes pie apģērba piestiprinājuši bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus un krustus. Livoniešiem svētceļojumi sākas Lībekā, līdz kurienei viņi ceļo ar kuģiem.

Krusts – liecības par svētceļojumu uz Luku
Ar Lukas pilsētu Itālijas novadā Toskānā Turaidu saista kāda Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasta senlieta – svētceļnieka krustiņš ar Svētā vaiga (Santo volto) krucifiksa attēlojumu.

Sākot no 8.gadsimta līdz mūsu dienām Lukas katedrāle bija visai nozīmīga svētceļojuma vieta, kas atradās uz Romas ceļa. Īpašais Lukas pievilkšanas spēks bija krucifikss ar Jēzus sejas attēlojumu, kurš ļoti līdzinājās attēlam uz Veronikas šķidrauta. Šo krucifiksu no ciedra koka ar eņģeļu palīdzību izgriezis Nikodems, kas bija slepens Jēzus māceklis. Pēc tam krucifikss mistiski pazudis un atradies tikai 8. gadsimtā, kad svētās relikvijas bija būtiski nozīmīgas katrai baznīcai un katedrālei..

Turaidā atrasto senlietu var datēt, salīdzinot to ar līdzīgiem atradumiem Eiropā. Kā svētceļnieku zīme svina krustiņš nebija tik izplatīts kā Jēkaba gliemežvāks, taču bija pietiekoši atpazīstams. Zināmi desmitiem vēsturisku eksemplāru, kas atrasti visā Eiropā. Turaidā atrastajai senlietai vizuāli vislīdzīgākie ir daži atradumi Norvēģijā, kuri mūkiem doti līdzi kapā un datēti ar 13. un 14.gadsimta miju.

Gliemežvāks – liecība par svētceļojumu uz Santjago de Kompostellu
Par Jēkaba vai svētceļnieku gliemežnīcu sauc divus, tuvi radniecīgus gliemežnīcu veidus no Pecten ģints. Jēkaba gliemežnīca Pecten jacobaeus atrodama Vidusjūrā, bet Pecten maximus, ko holandieši dēvējuši arī par Jēkaba dubloniem, izplatīta gar Atlantijas okeāna piekrasti no Britu salām ziemeļos līdz Dienvidportugālei. Gliemežvākiem ir regulāra, arhetipiska gliemežvāka forma ar 14 stūrainiem stariem, kuri izplesti zvaigžņveidā. Skaistā svītrojuma dēļ tie saukti par staru vai ķemmes gliemežvākiem. Gliemežvāku apakšējā daļa ir balta, augšdaļa skaisti krāsota sarkanīgi dzeltenos toņos. Starp citu abas ir visgaršīgākās no ēdamajām gliemežnīcām.

Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pils teritorijā atrastais fragments ir apmēram puse no Vidusjūras Jēkaba gliemežvāka. Gliemežvāks atrasts viduslaiku kultūrslānī, kas datējams ar 13. – 15.gadsimtu. Tā garums ir 6,8 cm, malās izurbti divi caurumi piestiprināšanai pie apģērba. Kā svētceļnieku zīme gliemežvāks ir vēsturiski saistīts ar svētceļojumu uz Santjago de Kompostellu, lai ar to atgādinātu par svētā Jēkaba kapa apmeklējumu, taču tas varēja liecināt arī par svētceļojumu vispār, jo Jēkabs bija visu svētceļnieku aizbildnis.

Vairāk  par svētceļnieku nozīmēm lasiet:
http://www.turaida-muzejs.lv/2011/09/svetcelnieki-turaida-viduslaiku-liecibas-2/#.UtfcF9LV8Rk

 ,        Aktuāli, Jaunumi, Turaidas pilij 800