Turaidas muzejrezervātā Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā atvērta retu seno grāmatu izstāde no muzeja krājuma. Turaidas muzejrezervāta krājumā ir dažādos laikos un dažādās valstīs iespiestas 3 200 grāmatas. Tās kalpo gan kā izziņas avots, gan arī rada vizuālu priekšstatu par grāmatniecības attīstību, iespiedēju un grāmatsējēju darbu. Izstādē aplūkojamas krājuma grāmatas, kuras iespiestas Latvijā no 16. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam. Senākā grāmata, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā ir «Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums» («Eines Erbarn Raths der Königlichen Stadt Riga in Liefflandt Reformirte Kost und  Kleider Ordnung». Gedruck cu Riga Durch Nicolaum Mollinum. Anno M.D. XCIII). Tā iespiesta pirmā Rīgas grāmatiespiedēja Nikolausa Mollīna (Niclaes Mollijns, Nicolaus Mollinus, Niclas Mollyn, ap 1550/1555–1623) tipogrāfijā Rīgā 1593. gadā un ir vienīgais līdz šim zināmais eksemplārs. Šī ir arī vienīgā grāmata Turaidas muzejrezervāta krājumā, kas drukāta uz pergamenta.

Pēc Mollīna nāves tipogrāfiju pārņem Gerhards Šrēders (Schröder, ?– 1657), kura darbības laikā spiestuves darba apjoms palielinājās un izdevumu kvalitāte uzlabojās,  jo darbu sākot, Šrēders no Vācijas atveda jaunus spiestuves materiālus. Latviešu etnogrāfijas un folkloras pētniekiem interesanti ir abi Turaidas muzejrezervāta krājumā esošie  Kurzemes superintendenta Paula Einhorna raksti vācu un latīņu valodā, kas iznākuši G. Šrēdera apgādā: 1627. gadā izdotā  «Elkdievības un tukšas māņticības atspoguļojums. Pret Svēto rakstu māņticīgu izmantošanu» («Widerlegunge der Abgōtterey...») un 1636. gadā iespiestā «Lat­viešu cilts reformācija Kurzemes hercogistē» («Reformatio Gentis Letticae in Ducatu Curlandiae»). Nākošā vecākā grāmata krājumā ir «Latviešu Vade mecum jeb rokasgrāmata, kas satur astoņus Georga Manceļa sprediķus», kas izdota Rīgā, Heinriha Bessemesera (Bessemesser, ?-1683) spiestuvē 1673. gadā.  Šī grāmata ir bagātīgi rotāta ar attēliem un vinjetēm. Īpašs izdevums ir «Apvienota Vidzemes un ārzemju dārzkopība /…/, kuru sastādījis padzītās Bohēmijas draudzes bijušais mācītājs, tagad trimdinieks Rīgā Georgs Holiks» («Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau…») Grāmata drukāta 1684. gadā Rīgas pirmajā  privātajā  Vidzemes ģenerālsuperintendenta Johana  Fišera (Fischer, 1636 – 1705) spiestuvē, kuras  tehniskais vadītājs bija Johans Georgs Vilkens. Grāmatas lapās saskatāmas ūdenszīmes ar Amsterdamas ģerboni. Šis ir pagaidām vienīgais izdevuma apzinātais eksemplārs Latvijā, vēl ir zināmi divi vēlāk stipri paplašināti izdevumi. 1778. gadā Johana Fridriha Hartknoha (Hartknoch,1740 – 1789) tipogrāfijā drukātā grāmata «Pētījums par Vidzemes un tās tautu, īpaši latviešu, senatni. Sastādījis Ērģemes mācītājs Vidzemē Johans Ludvigs Bergers» («Versuch über die Alterthümer Lieflands und seiner Völker besonders der Letten…») papildināta ar trīs gravīrām, kurās attēlotas Salacas upes alas un nocietinājuma drupas, Livonijas karte un igauņu apģērbi Pērnavas apriņķī. Izstādē aplūkojamas arī Georga Matiasa Nellera  (Nöller, 1658(?)–1712), Jūliusa Konrāda Millera (Müller, 1759– 1830) un  J. F. Stefenhāgena (Steffenhagen, 1744– 1812) tipogrāfijā drukātās grāmatas. Lielākā daļa no šiem iespieddarbiem Latvijā sastopami tikai trijos vai četros eksemplāros. Izstādē apskatāmi vēl citi unikāli izdevumi. Izstāde muzeja apmeklētājiem pieejama katru darba dienu no plkst. 9:00 līdz 16:00. Par izstādes apmeklējumu jautāt muzeja apmeklētāju centrā.