Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājas Ilzes Krastiņas uzruna biedrības pilnsapulcē 2014. gada 11. janvārī

Man ir liels prieks, ka par spīti pelēkajai ziemai, mūsu biedrības biedri ir pulcējušies 2014.gada   Zvaigznes dienas pasākumā, kas jau vairākus gadus sakrīt ar Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības kopsapulci.

Apsveicu Jūs visus Jaunajā 2014. gadā ar latviešu tautas parunu: „Sliktais pats atnāk, labajam durvis jāatver !” un novēlu: Lai tās „durvis” vairāk virinātu un laistu iekšā tos labos, interesantos muzeja dzīves un darba projektus. Lai Jūsu privātajās dzīvēs daudz jaunu patīkamu piedzīvojumu un sasniegumu, laba Veselība, Ticība , Mīlestība un Cerība!

Vēlos palūgt ar klusuma brīdi pieminēt 21.novembrī Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos un mūsu biedrības biedres aiziešanu aizsaulē - mūsu mīļās, labestīgās, čaklās Aina Salmanes aiziešanu aizsaulē.

Patīkami, ka Jauno  Kultūras gadu sākam  ne tikai ar Eirozonas  pievienošanu Latvijai, bet ar  Rīgas kā gada Eiropas  kultūras galvaspilsētas atzīšanu. Par godu šim notikumam arī mūsu muzejā šodien tiek atvērta interesanta un gaidīta grāmata „Rīgas karaliskās pilsētas Vidzemē –godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu Nolikums „,kuras oriģinālu izdevis Nikolauss Mollīns 1593. gadā. Šī grāmata 2014. gada 18.janvārī būtu jānodod no rokas rokā uz Gaismas pili, jo tas būs vēsturisks moments, kurā tiks nodotas saziedotās grāmatas ar vēsturisku nozīmi. 

Jau 12-to gadu Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība pilda „spieķa” lomu un balsta Īpaši aizsargājamo mūsu tautas kultūras pērli – Turaidas muzejrezervātu – baltās un nebaltās dienās. Biedrība nesarūk, bet papildinās ar jauniem biedriem. Mūsu biedru skaits ir palielinājies līdz 55, diemžēl viens šogad aizgājis aizsaulē, un diviem Goda biedriem – akadēmiķi Jāni Stradiņu un izcilo mūziķi Raimondu Ozolu. Man bija patiess prieks un lepnums skatīties Lielajā ģildē Raimondu Ozolu kā Pirmo vijoli Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 2013. gada Galā koncertā. LNSO, kurš papildinājies ar jauniem talantīgiem virtuoziem XYLEM TRIO /Oskaru Petrauski /saksofons /,Raimondu Petrauski /klavieres/ un Rihardu Zaļupi /sitaminstrumenti/, izpildīja Džordža Geršvina un  Morisa Ravela darbus. Mūsu Raimonds spēlēja perfekti.

Mēs lepojamies ar to, ka muzejrezervātam pamatoti ir Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, ar to, ka to grezno apmeklētākā Turaidas viduslaiku pils, kurai šovasar svinēsim 800 gadus, tā ekspozīcijas, pils Torņveidīgais dienvidu korpuss, Lielais pusapaļais tornis, Rietumu korpuss ar unikālām ekspozīcijām, Turaidas baznīckalns, restaurētā baznīciņa, kas darbojas un pilda savu misiju, muižas saimnieciskās apbūves centrs, Tautasdziesmu parks, dabas takas, Turaidas Rozes piemiņas vieta, muižas pārvaldnieka vecā un jaunā māja. Mēs lepojamies, ka tiek atjaunota pagasta magazīnas māja, stallis un citas ēkas.

  2013. gada 7. novembrī notika Turaidas muzejrezervāta plaša gadskārtējā zinātniski praktiskā konference, kurā pētnieki iepazīstināja ar paveikto - par arheoloģiskiem izrakumiem Turaidas Jāņkalnā 2013. Gada vasarā, par apļa anomālijām –zemes enerģētiskām struktūrām - Turaidas muzejrezervātā, par taisnīgumu kā vērtību un citiem interesantiem tematiem par latviešu vēstures un kultūras tematiku. Vēl notika Mazie dziesmu svētki Dainu kalnā pēc Lielajiem Dziesmu svētkiem, kuru projektu atbalstīja Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība, kas bija kupli apmeklēti. Kā katru gadu notika vasaras saulgriežu svētki pēc etnogrāfiskām tradīcijām. Prieks, ka rodas arvien jaunas ekspozīcijas un projekti tām. Turaidas pils apmeklējums latviešiem jau kļuvis par organisku nepieciešamību, tradīciju un simbolu. 2013. gadā 23.septembrī britu laikraksts „The guardian” Turaidu ir atzinis kā pasaules labāko rudens tūrisma maršrutu gala punktu. Tas jau ir izcils vērtējums. Mūsu muzeja direktore Anna Jurkāne ir saņēmusi augstu novērtējumu un apbalvojumu  Eiropas Zinātņu un Mākslas Akadēmijas Lielā Feliksa balvu par kultūras mantojuma  saglabāšanu un popularizēšanu.  Sveicam  ar to direktori biedrības vārdā ar aplausiem un ziediem !!!

Droši varu teikt, ka Atbalsta biedrības biedri ir ņēmuši aktīvu dalību visos muzeja pasākumos, Nevalstisko organizāciju veiktajos pasākumos, Siguldas domes organizētajos pasākumos (Aivars Janelsītis) , Vides un reģionālās attīstības  organizētājos pasākumos (Juris Ivars Čivčs) , Eiropas kustības Latvijā organizētajos pasākumos (Ilgonis Šteinbergs).

Pēdējā lielākā cīņa, kas turpinās jau 2 gadus ir cīņa par Turaidas automašīnu stāvlaukumu nodošanu valsts īpašumā un vienlaicīgi nodošanu izmantošanai muzeja un sabiedrības vajadzībām. Esam krietni pastrādājuši, esmu bijusi pieņemšanā pie Satiksmes ministra parlamentārās sekretāres juristes Džinetas Innusas, kopā ar muzeja direktori, zv.adv. Paulu Jansonu un muzeja juristi Laini Kauperi piedalījāmies diskusijā A/S Valsts Nekustamie īpašumi „ pret Krimuldas novada domi un tās pārstāvi. Tajā piedalījās Finansu ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuri  atbalstīja muzeja vajadzības.  Pēc kārtējām sarunām Krimuldas novada dome atrakstījusi vēstuli, kurā norāda, ka neatsakās no savām prasībām saņemt stāvlaukumus savā īpašumā. Lai „vezums izkustētos no vietas” TMAB valdes vārdā tika nosūtīta vēstule Ministru prezidentam ar lūgumu palīdzēt atrisināt stāvlaukumu jautājumu juridiski taisnīgi. Pašreiz biedrības vēstule nodota Satiksmes ministram jautājuma risināšanai. Krimuldas novada domes viedoklis ir nemainīgs un tā vēlas, lai stāvlaukumi tiktu nodoti pašvaldības īpašumā, solot tos uzturēt kārtībā, kas līdz šim nav ticis darīts. Mēs vēl ceram uz mūsu tuvākā kaimiņa Krimuldas novada domes izpratni par to, ka muzejam stāvlaukumi ir vitāli nepieciešami, lai pildītu kultūrvēsturisku misiju  valsts un sabiedrības interesēs.

Kā Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība varētu uzlabot darbu nākamajā gadā?  Kā palīdzēt, kāda palīdzība no biedrības puses būtu nepieciešama, lai mūsu muzejam  būtu vēl lielākas  iespējas sniegt cilvēkiem brīnišķīgu iespēju gūt dziļu kultūrvēsturisku, arhitektonisku, dabas krāšņuma un cilvēka mākslas darbu (tēlnieka Induļa Rankas skulptūras) savienojuma estētisku baudījumu. Kā stimulēt kultūras pieminekļu finansējošās un uzraugošās institūcijas vairāk parūpētos par tiem „darba rūķiem”, uz kuru pleciem gulstas visa muzeja darbība, sākot no zāles pļāvējiem līdz direktorei. Par viņu atalgojumu palielināšanu un veselības apdrošināšanu.

Mūsu biedrības darbības galvenais mērķis 2014. gadā ir tas pats, kas visus iepriekšējos gadus – sniegt atbalstu un intelektuālo ieguldījumu dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā un uzturēšanā, lai saglabātu un pilnveidotu Turaidas muzejrezervātu un tā tuvāko apkārtni kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturisku objektu nākošajām paaudzēm. Konkrētie pasākumi tiks apspriesti un apstiprināti šajā kopsapulcē un tie ir: :

• Regulārās biedrības valdes sēdēs izskatīt jautājumus par veiktajām aktivitātēm un izvirzīt priekšlikumus aktuālo problēmu risināšanai, piesaistot esošos un jaunus biedrus;
• Veicināt un atbalstīt Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa –Turaidas muzejrezervāta pasākumus un aktivitātes dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā un uzturēšanā;
• Sniegt atbalstu muzejrezervātam juridisko jautājumu kārtošanā;
• Turaidas muzejrezervāta aizsardzības zonu nostiprināšana, automašīnu stāvlaukumu juridiskā īpašumtiesību sakārtošana ;
• Finansējuma piesaistei sniegt atbalstu muzejrezervāta projektu virzīšanai valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos, kā arī meklēt iespējas pašai biedrībai saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Kustības Latvijā piedāvātajām iespējām saņemt līdzekļus no ES fondiem.  Kultūrkapitāla fondam ir šogad piešķirti 3,5 milj. LVL/ EUR.
• Rast iespēju iegūt  līdzekļu ziedojumus Turaidas Rozes  kapa vietas labiekārtošanai un pieminekļa izgatavošanai  un uzstādīšanai;
• Apkopot un publicēt Siguldas un Turaidas vēstures aprakstus un notikumus Siguldas Avīzē;
• Piedalīties un veikt sadarbību Latvijas NVO pasākumos, apmeklēt Mores muzeju;
•  Organizēt biedrības biedru  Zaļumballi  2014. gada  vasarā ziedojumu vākšanai Turaidas Rozes kapa pieminekļa izgatavošanai.

Biedru tiesības un pienākumi paliek tie paši atbilstoši statūtiem:

Ievērot statūtus, samaksāt ikgadējo biedra naudu EUR 8 apmērā līdz 30.03.2014.g., piedalīties biedrības darbībā, pildīt biedrības pārvaldes institūciju lēmumus, pildīt biedrības valdes locekļu uzdotos pienākumus un uzdevumus, ar savu aktīvu līdzdalību un līdzdarbību  atbalstīt biedrību tās mērķu realizēšanā, tādējādi apliecinot patiesu gribu izpildīt  pieņemto programmu, augsti turēt biedrības labo slavu un nepieļaut rīcību, kas grauj tās  labo reputāciju.

Nobeigumā vēlos  pateikties visiem, visiem Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības biedriem par  ieguldīto darbu muzeja pasākumu organizēšanā un atbalstīšanā, muzeja popularizēšanā.

Šodien nav bagāts tas, kas saņem, bet tas, kas atdod. Ticiet man, ka patiešām dzīvē „Dots devējam atdodas” Alga var būt arī gandarījuma sajūta par to, ka mūsu muzejs ir atkopies no krīzes un nākotne nav drūma. Tas paveikts ar muzeja darbinieku nesavtīgo darbu!  Paldies par to.

Vēlos noskaitīt pārveidotu Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoli :

„Piemini Turaidu, latviet, ik brīdi , Turi kā dārgumu, ieslēgtu sirdī! Turi kā dārgumu, nedrīkst ko zaudēt, Zaudējis Turaidu, zudīsi pats !”

Dievs svētī mūsu Dieva dārzu!   Dievs svētī mūsu mīļo Latviju !

 Ilze Krastiņa Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja

Foto - Aelita Briede un Nauris Dainis.