Turaidas
muzejrezervāts

Bārdas skūšanas piederumu komplekts, kurā ietilpst slavenajā "J.A.HENCKELS, SOLINGEN. ZWILLINGSWERK." firmā 20. gadsimta pirmajā pusē gatavots bārdas nazis ar ebonīta rokturi tumšā futlārī, bārdas skūšanas otiņa ziepju putošanai un bārdas nažu asināmā un pulējamā siksna, kā arī metāla kārbiņa ar ziedi asmeņu asināšanai

Turaidas muzejrezervāta krājuma jaunieguvumi 2013. gadā


Turaidas muzejrezervāta krājumā ir 85 085 priekšmeti, no tiem 2013. gadā muzeja kolekcijas papildinājušas 1055 krājuma vienības.

Vainagojošais podiņš – vīrieša pusfigūra bruņutērpā ar parakstu IOSAPHAT. 16. gadsimta otrā trešdaļa. Restaurējusi keramikas restauratore vecmeistare Daiga Aže
Vainagojošais podiņš – vīrieša pusfigūra bruņutērpā ar parakstu IOSAPHAT. 16. gadsimta otrā trešdaļa. Restaurējusi keramikas restauratore vecmeistare Daiga Aže

Lielākais pienesums ir arheoloģijas kolekcijai, jo vairāk kā trešā daļa no visiem jaunieguvumiem – 404 vienības ir iegūtas arheoloģiskās izpētes gaitā. Sagaidot Turaidas pils 800 gadi, kuru atzīmēsim šogad, muzejs 2013. gadā izdeva vēsturnieces I. Oses sagatavoto katalogu „Turaidas pils 16. – 18. gadsimta krāsns keramika”. Kataloga sagatavošanas procesā tika identificēts un sistematizēts liels daudzums krāsns podiņu fragmentu, kā rezultātā krājumā nonāca 392 krāsns keramikas vienības. Vairāki šo krāsns podiņu sižeti ir unikāli, kuru analogi nav ne tikai Latvijas muzeju krājumos, bet arī reti satopami Baltijas areālā, piemēram – Turaidas pilī atrastie podiņa fragmenti ar Bībeles (Vecās Derības) motīvu par vara čūskas pielūgšanu (viens šāds pilna apjoma podiņš zināms Dānijā Aborgas pilī).  Izvērtējot krāsns podiņu materiālu, tika veikta deviņu krāsns podiņu restaurācija. No restaurētajiem podiņiem vizuāli krāšņākie ir 16. gadsimta polihromie (t.i. – krāsaini glazētie) podiņi – ar viduslaiku augstmaņu tēliem, leģendāru personu vai svēto tēlu atveidiem (piemēram sv. Kristofers, Jozafats).

Vairākas nozīmīgas senlietas (spirālgredzens, pakavskata, aproce, naži u.c.) iegūtas Turaidas Jāņkalna arheoloģiskās izpētes laikā 2013. gada vasarā.  Šie priekšmeti ir kā kārtējais pierādījums t.s. Gaujas zemgaļu apdzīvotībai un kultūras līmenim šai novadā vēl pirms teritorijā apmetās somugru ciltīm piederīgie līvi jeb lībieši. Atrastie arheoloģiskie materiāli pēc speciālistu vērtējuma attiecināmi uz laika posmu no 9. – 11. gadsimtam. Atradumi – bronzas rotas lietas, dzelzs darba rīki un ieroči liecina par iedzīvotāju prasmi metālapstrādē. Kā nozīmīgāko no jaunieguvumiem var pieminēt dzelzs šaurasmens cirvi; šādas formas kaujas cirvji tikuši lietoti līdz apmēram 11. gadsimtam. Šaurasmens cirvis ir līdz šim vienīgais tāds atradums Turaidas pils apkārtnes arheoloģiskajos pieminekļos. Visas Turaidas Jāņkalna senlietas ir restaurētas un konservētas, lai nodrošinātu to saglabāšanos.

Pavasara atkusnis Gaujas līcī pie Laurenčiem. Vilija Jansone (1926-2013). 2006. Pastelis. 61x 69

Pavasara atkusnis Gaujas līcī pie Laurenčiem. Vilija Jansone (1926-2013). 2006. Pastelis. 61x 69

Kā interesantu atradumu Jāņkalna izrakumos var uzskatīt arī fosiliju no ūdens tilpņu  pirmatnējās faunas - pārakmeņojošos sūkli, kas ir liecība par devona laikmeta nogulšņu slāni.

Šajā gadā Turaidas muzejrezervāta krājumā nonāca Turaidas pils restaurācijas arhitekta Gunāra Jansona (1928 – 2013) muzejam novēlētā kolekcija, kuru viņš bija veidojis visa sava mūža garumā. To veido 110 dažādi vērtīgi senatnes priekšmeti, kuros G. Jansons bija saskatījis vērtīgas laikmetu liecības, un kurus viņš bija saglabājis un daļēji arī restaurējis. Senākie no kolekcijas priekšmetiem ir 13. gadsimta akmens masas krūze ar osu un stikla vīna kauss, kā arī Rīgā lietotas  koka ūdensvada caurules fragments. Caurule gatavota apmēram 40 cm diametrā liela baļķa serdē izurbjot Ø-7 cm lielu caurumu.

Vēl kolekcijā ir apmēram trīsdesmit  19. gadsimta 2. puses  un 20. gadsimta sākuma māla vāzes, krūzes, bļodas  un podi, kā arī misiņa bļodas, vara panna, dzelzs trijkājis un citi saimniecības priekšmeti.  Viens no interesantākajiem ir 19. gadsimta viendurvju slēdzams sienas skapis, gatavots no bieziem dēļiem, durvis iekārtas divās kaltās dzelzs virās. Pats skapis krāsots tumši zaļā krāsā un rotāts ar balti zilu un sarkanu ornamentu, kas sastāv no augu motīviem un asimetriski izvietotiem putnu zīmējumiem. Šis skapis vizuāli un pēc darināšanas laika sasaucas ar muzeja krājumā jau esošo 1875. gadā darināto drēbju skapi.

Starp citiem priekšmetiem ir vairāki, ko kopumā varētu nosaukt par „džentlmeņa komplektu”. Tajā ietilpst slavenajā "J.A.HENCKELS, SOLINGEN. ZWILLINGSWERK." firmā 20. gadsimta pirmajā pusē gatavots bārdas nazis ar ebonīta rokturi, ievietots tumšā futlārī ar noņemamu gala vāciņu, kā arī nezināmā firmā gatavota bārdas skūšanas otiņa ziepju putošanai un putu uzklāšanai un bārdas nažu asināmā un pulējamā siksna. Siksna sastāv no diviem metāla stieņiem, kam pārvilkta nospriegota divpusēja ādas siksna, regulējama ar vītni, kas iestrādāta rokturī.

19. gadsimta otrajā pusē darināts galds ar virpotām kājām, pārklāts ar šellaku
19. gadsimta otrajā pusē darināts galds ar virpotām kājām, pārklāts ar šellaku

Turpinot mērķtiecīgu darbu materiālu  komplektēšanā ekspozīciju izveidei, iegūts 19. gadsimta otrajā pusē darināts galds topošajai ekspozīcijai „Līzes istaba”, kuru muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā paredzēts atklāt šī gada vasarā.

Mākslas kolekcija papildinājusies ar vairākiem Siguldas mākslinieku darbiem. Starp muzeja jaunieguvumiem ir A. Īzāka lielformāta eļļas glezna ar akmeņainās Vidzemes jūrmalas skatu, V. Gudovska akvarelis „Latgale. Vasaras novakare”. Skaistu dāvanu saņēmām no Larisas Avotiņas, kura muzejam atdāvināja vairākus 2013. gada rudenī mūžībā aizgājušās mātes Villijas Jansones darbus. Tie ir pasteļtehnikā darināti ziedi un Siguldas apkārtnes ainavas. V. Jansonei bijušas vairākas personālizstādes muzejā un, gatavojoties tām, viņa arvien uzsvērusi: „Mēs esam maza tauta, un mūsu galvenais spēks ir mūsu gara stiprums un kultūras uzplaukums. Mums nav ne dārgu izrakteņu, ne lielas rūpnieciskās attīstības iespējas, bet mums ir kaut kas daudz vērtīgāks, kas ir saudzējams un kopjams – tā ir mūsu tautas pašapziņa. Ir laiks mums apjaust to vērtību, kas ir mūsos un mūsu sabiedrībā. Cilvēks ir pati lielākā vērtība…..”

Velnala Siguldā. Vilija Jansone (1926-2013). 2007. Audekls, eļļa. 1,30m x 90 cm
Velnala Siguldā. Vilija Jansone (1926-2013). 2007. Audekls, eļļa. 1,30m x 90 cm

Turaidas muzejrezervāts pateicas visiem saviem draugiem un atbalstītājiem, kas palīdzējuši bagātināt muzeja krājumu ar jaunām un vērtīgām vēstures liecībām. Paldies Mudītei Nuķei, Inesei Vecvanagai, Intai Andžānei, Danai Lūsei, Baibai Veisai un Natālijai Bukovskai no Siguldas, Ingrīdai Jansonei no Stopiņiem, Jurim Rātam no Viļķenes pagasta, Lilijai Migliņai un Norai Legzdiņai no Krimuldas pagasta, Larisai Avotiņai, Andrim Caunem, Ilgonim Šteinbergam un Jurim Gagainim no Rīgas un Vija Rūklei no Turaidas.

Līga Kreišmane Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

Raksts publicēts "Siguldas Avīzē". Februāris 2014, Nr. 2 (153)

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts