Zīmoga spiednis ar nošķeltu malu

Turaidas muzejrezervāts uzsācis akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas turpināsies visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

2.stāsts

Arheoloģiskās izpētes laikā Turaidas pilī atrasts smalki izstrādāts, fragmentārs bronzas priekšmets ar iegravētu lāča figūru un uzrakstu tam riņķī *Clavs*.

Šis priekšmets neapšaubāmi ir fragments no kāda vīrieša personīgā zīmoga spiedņa, uz kura attēlots kādas dzimtas heraldiskais simbols un daļa no vārda. Viduslaikos zīmoga spiedņus izgatavoja gan kā amata zīmogus oficiālu dokumentu apstiprināšanai, gan kā personiskus zīmogus. Kad pieaudzis dižciltīgs vīrietis ieguva bruņinieka titulu, viņš kļuva ne tikai par pilnvērtīgu karotāju, bet varēja ieņemt amatus, ieguva tiesības piedalīties dažādos saimnieciskos darījumos, tiesās, vasaļu sapulcēs, landtāgos, kā arī – apstiprināt darījumu dokumentus ar savu zīmogu. Nereti pat privāttiesiskus dokumentus – divpusējus aizdevuma līgumus, kvītis par pūra saņemšanu, testamentus – apstiprināja 3–5 liecinieki, savukārt nopietniem politiskiem līgumiem vai landtāgu recesiem tika piestiprināti desmitiem piekarināmu vaska zīmogu.

Turaidas zīmoga spiedni rotā lāča figūra, kas kā ģerboņa sastāvdaļa raksturīga vairākām Livonijas dzimtām 14.–17. gadsimtā, bet tieši šādā veidā – tikai vienai. Jādomā, ka zīmogs piederējis kādam Klāvam Tolkam (Clavs Tolck). Tolki, saukti Engelkes, bija vasaļu dzimta Rīgas arhibīskapijā 14.–16. gadsimtā. Dzimtas lēņi – Vestienas un Tolka muižas – atradās arhibīskapijas Latviešu galā Ērgļu pilsnovadā. Šis novads 1452. gadā nonāca Rīgas virsbīskapa vasaļa Tīzenhauzena pārvaldījumā, un no šī laika Tolki bija varenās un bagātās Tīzenhauzenu dzimtas apakšvasaļi. 1452. gada 24. jūnijā minēta “Heinriha Tolka muiža pie apcietinājuma”.

Tiek uzskatīts, ka pēc nāves personīgie zīmogu spiedņi tika iznīcināti. Iespējams, arī Turaidā atrastais bronzas spiednis tika sabojāts speciāli, un nošķeltā mala ir zobena (?) cirtiena pēdas.

Vairāk lasiet:

http://www.turaida-muzejs.lv/2010/04/publikacija-izdevums/#.UtfmMNLV8Rk