Rakstāmrīks - stils. Materiāls - bronza. No Turaidas muzejrezervāta krājuma

Turaidas muzejrezervāts uzsācis akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas turpināsies visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Turaidas pilī atrasti vairāki viduslaiku rakstāmrīki no kaula un bronzas – stili (no grieķu val. stilos, latīņu val. – stilus). To garums ir no 66 mm līdz 118 mm.

Viduslaikos Turaidas mūra pils bija ne tikai militārs nocietinājums, bet arī administratīvs un, kā liecina ar rakstu kultūru saistīti arheoloģiski atradumi un arhīvu liecības, arī sava laika kultūras centrs. Turaidas pilī periodiski uzturējās Rīgas arhibīskapi un viņu padome – domkapituls. Viduslaikos lasīt un rakstīt prasme visvairāk bija izplatīta garīdznieku starpā.

Stili no Senās Romas pārmantoti viduslaiku Eiropā. Irbuļveida rakstāmrīki lietoti rakstīšanai uz daudzkārt lietojamām vaskotām plāksnītēm. Ar irbuļa smailo galu mīkstajā vaskā ievilka rakstu zīmes, bet ar tā saucamo lāpstiņu kāta augšgalā laboja kļūdas un izdzēsa uzrakstīto tekstu.

Viduslaiku Eiropā stili un vaska plāksnītes bija plaši izplatītas. Salīdzinājumā ar dārgo pergamentu plāksnītes bija relatīvi lētas un viegli pagatavojamas. Uz vaska plāksnītēm fiksēja dažādus gadījuma pierakstus, kam nebija paliekošas vērtības, piemēram, ikdienas piezīmes, dokumentu uzmetumus, rēķinus, privātas vēstules.

Plāksnītes lietoja gan pa vienai, gan vairākas. Šādā gadījumā tās tika savienotas mugurpusē ar aukliņām vai ādas siksniņām, kuras izvēra caur nelieliem caurumiņiem dēlīšu malās. Šādi savienotas divas plāksnītes sauc par kodekiem. Tie bieži attēlotas viduslaiku zīmējumos.

Plāksnītes izgatavoja no koka un vaska, tās uzglabāja nepieciešamo laiku, bet pēc tam - izmeta jeb iznīcināja. Eiropā 14. gadsimtā parādījās papīrs, kas bija daudz lētāks nekā pergaments, un vaskotās plāksnītes un stili pamazām no ikdienas lietošanas tika izspiesti. Uzskata, ka 15. gadsimtā to lietojums sadzīvē izzuda. Taču atsevišķās vietās stili un vaskotās tāfelītes kā relikti saglabājās līdz pat 19. gadsimtam.

Viduslaiku vaskotās plāksnītes ir reti saglabājušās, tās parasti neatrod arheoloģiskajos izrakumos, tomēr trīs vaskotās plāksnītes bija saglabājušās Rīgas Doma muzejā (tagad – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). Latvijā viduslaiku bronzas, dzelzs un kaula irbuļi – stili - atrasti mūra pilīs un pilsētās: Rīgā, Koknesē, Turaidā, Aizkrauklē, Lokstenē, Cēsīs, Bauskā.