istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno
Magazina_samaz

Turaidas pagasta magazīnas māja pieteikta Latvijas Arhitektūras Gada balvai 2014


Latvijas Arhitektūras Gada balvai 2014 pieteikta restaurētā Turaidas pagasta magazīnas māja, kas atrodas Turaidas muzejrezervāta teritorijā muižas saimnieciskā centra kompleksa sastāvā.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir ikgadējs konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. LAGB rīko Latvijas Arhitektu savienība (LAS). Turaidas muižas magazīnas māja nominēta kategorijas „Objekti” apakškategorijā „Pārbūve un restaurācija”.

Turaidas pagasta magazīna būvēta laikā starp 1830. un 1843. gadu. Turaidas muzejrezervāta pārvaldījumā ēka nonāca 2005. gadā un 2009. gadā tika uzsākti restaurācijas un rekonstrukcijas darbi.

Turaidas pagasta magazīna ir masīva plēstu laukakmeņu mūra ēka ar biezām sienām un ir savam laikam moderna celtne. Ieeja magazīnā atrodas dienvidu fasādes centrā, un to rotā četras apaļas mūra kolonnas. Būve ir interesanta ar to, ka tajā iemiesota pāreja no ampīra – bīdermeiera estētikas uz neogotiku. Par to liecina ēkas austrumu un rietumu galos izmūrētas smailloka aklās logailas, kas kalpoja labības ēkas vēdināšanai, kā arī nodrošināja telpā minimālu apgaismojumu, jo klētī ienest mākslīgas gaismas avotus vēl 19. gadsimtā tika uzskatīts par nepieļaujamu risku. Bez logu un durvju ailām magazīnas fasāžu dalījumam izmantotas arī seklas, fasādes plaknē izmūrētas nišas vienādmalu krusta un romba veidā. Ēkas ziemeļu sienā iemūrēts sens robežakmens ar Rīgas arhibīskapa simboliku. Ēkai ir kārniņiem segts divslīpju jumts.

Magazīna kā celtnes tips ir stipri radniecīga klētij, taču atsevišķas funkcionālas atšķirības un celtnes novietojums noteica šo ēku specifiku. Ēkas labības glabāšanai parasti cēla saulainās, labi apvējotās vietās, kas nodrošināja labu labības saglabāšanu, taču vienlaikus tām vajadzēja atrasties tuvu muižas centram, kas nodrošināja ēkas zināmu uzraudzību.

Magazīna kā vēsturisks celtnes tips ir visnotaļ raksturīga parādība Latvijas un, īpaši, Vidzemes laukos. Magazīna pēc savas funkcijas ir labības noliktava, kurā, pagasta zemniekiem, uzkrājot zināmas graudu rezerves, tika uzturēti labības krājumi neražas vai citu stihisku nelaimju gadījumiem. Magazīna bija vieta, kur ikviens pagasta zemnieks varēja aizņemties sev nepieciešamo graudu daudzumu sēklai vai paša patēriņam ar noteikumu, ka tas noteiktā laikā bija jāatgriež magazīnā ar nelieliem procentiem. Šāda sistēma nodrošināja rezervi neparedzētiem gadījumiem un pasargāja zemniekus no izputēšanas un bada, bet pastāvīga labības rotācija nodrošināja to, ka notika regulāra labības nomaiņa ar svaigiem graudiem. Uzceltās magazīnas kopā ar zināmu labības daudzumu, ko sauca par „rezervātu”, muiža nodeva pagasta pārziņā. Labības magazīnu pārzināja pagasta vecākais.

    Aktuāli, Jaunumi