istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Akcija „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. 10. stāsts – siltgaisa jeb hipokausta krāsnis Turaidas pilī



Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Kad 1214. gadā sāka būvēt Rīgas bīskapa mūra pili, tajā jau sākotnēji apkure bija paredzēta pēc Viduseiropas tradīcijām. Pats vienkāršākais apkures veids bija kamīns. Oriģinālā kamīna vieta Turaidas pilī saglabājusies un restaurēts kamīns vienā no pils senākajām būvēm – pils Galvenajā tornī, kas celts 13. gadsimtā.  Kamīns ir mūra nišā izveidota ugunskura vieta ar dūmvadu. Šāda veida apkure bija salīdzinoši neefektīva, jo liela daļa siltuma izplūda tieši skurstenī un telpā palika vien 5 – 10% siltuma. Arī 15. – 16. gadsimtā celtajos Turaidas pils torņos – ziemeļu, iekšvārtu un lielajā pusapaļajā – bijuši kamīni, pie kuriem varēja sildīties, gatavot ēdienu vai žāvēt drēbes. Taču šajos uguns šaujamiem ieročiem paredzētajos torņos kamīniem bija papildus funkcija – kauju laikā uzturēt uguni, lai vajadzības gadījumā ātri varētu aizdedzināt degļus lielgabaliem un mazāka kalibra šaujamajiem ieročiem.

Lai uzlabotu telpu apgādi ar siltumu, tika rasts vēl viens apkures risinājums – hipokausta jeb siltgaisa krāsns, ko izmantoja līdz 16. gadsimtam. Hipokausta krāsnis, salīdzinājumā ar kamīniem bija ekonomiskākas gan patērētā kurināmā, gan izdalītā situma ziņā. Šādas krāsnis kurināja no ārpuses. Tām bija izbūvēta speciāla ar nelieliem laukakmeņiem pildīta kamera. Kurināšanas laikā akmeņi kamerā sakarsa un uzņēma siltumu. Tā rezultātā sasila arī kameras sienas, tādējādi apsildot arī apkārtējās telpas. Turklāt no kameras tika izbūvēti speciāli kanāli, pa kuriem sakarsušais gaiss plūda uz augšu, un pa atverēm grīdā ieplūda augšstāva telpā, to apsildot. Karstā gaisa padeves daudzumu varēja regulēt ar aizbīdņiem un grīdā ierīkoto lūku vākiem.

Turaidas mūra pils arheoloģiskajos izrakumos konstatētas vairāk nekā 20 krāšņu vietas, no tām 5 varēja droši noteikt kā siltgaisa krāšņu vietas. Domājams, kā tādu bijis vairāk, taču pārējās nav saglabājušās.

Siltgaisa jeb hipokausta krāsns Turaidas pils torņveida dienvidu korpusā
Siltgaisa jeb hipokausta krāsns Turaidas pils torņveida dienvidu korpusā

Divas no pils krāsnīm ir restaurētas un apskatāmas kā eksponāti:

  • Restaurētā krāsns pils ziemeļaustrumu daļā izmēģināta arī darbībā. To kurinot, siltais gaiss no sakarsētajiem akmeņiem pa lūku sienā ieplūst pirmā stāva telpā.
  • Dienvidu korpusa krāsns paredzēta apmeklētāju apskatei. Tās “mute” atrodas torņa dienvidu puses ārsienā un apskatāma no dienvidu priekšpils. Torņa iekšpusē – piebūvē – skatāma akmeņu kamera, kuras sienā atstāta vaļēja vieta, lai atklātu tās iekšpusē sakrautos laukakmeņus. Krāsns darbības laikā tādas atveres nav bijis. No šīs akmeņu kameras izbūvētas divas karstā gaisa šahtas, pa kurām tas ieplūda augšstāva istabā  – telpā, kurā  mūsdienās skatāma ekspozīcija “Rīgas arhibīskapu darba telpa”.

Egīls Jemeļjanovs, TMR galvenais speciālists – arheologs

    Aktuāli, Jaunumi, Turaidas pilij 800