Baltijas jūras piekrastes zemju viduslaiku piļu pētnieki katru otro vai trešo gadu rīko tikšanās – referātu sesijas un ekskursijas, kuras apvieno konferenču cikla latīniskais nosaukums “Castella Maris Baltici” (Baltijas jūras pilis). Gandrīz pirms deviņiem gadiem 2005. gada septembra sākumā konferenci “Castella Maris Baltici VIII” organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas vēstures institūtu. Šopavasar piecas dienas no 26. līdz 30. maijam konference “Castella Maris Baltici XII” notika Polijā. To rīkoja Lodzas universitātes Arheoloģijas institūts un Vēsturiskās arheoloģijas katedra, bet galvenais organizētājs un ekskursiju vadītājs bija docents Aleksandrs Andžejevskis (Andrzejewski). Konferencē piedalījās apmēram 40 dalībnieku no astoņām valstīm – Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, kā arī pašas Polijas.

Konferences tēma bija „Viduslaiku pils kā rezidence”. Ar jēdzienu „rezidence” saprot gan valdnieka dzīvesvietu, gan pārvaldes centru. Tā kā viduslaikos saziņas grūtību dēļ valdnieka vara balstījās uz personīgo klātbūtni, tad katram laicīgās vai garīgās varas pārstāvim bija daudzas pilis, kas atradās dažādās valsts vietās. Par rezidencēm parasti uzskata tās, kuras apmeklēja visbiežāk, apdzīvoja visvairāk un kurās pieņēma lielāko daļu lēmumu. Konferencē “Castella Maris Baltici XII” rezidenču tēmu dažādos veidos atspoguļoja 17 referenti un seši posteru jeb stenda referātu autori, gan uzsverot dažādām Eiropas valdnieku celtnēm kopīgās un atšķirīgās arhitektūras iezīmes, gan iepazīstinot ar jaunākajiem arheoloģisko pētījumu rezultātiem, gan parādot rakstīto vēstures avotu lielo nozīmi valdnieku dzīvesvietu un pārvaldes centru izpētē.  Pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, Latviju konferencē pārstāvēja arhitektūras pētnieks Ilmārs Dirveiks, kas referēja par Rīgas pili, kā arī mākslas vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste Ieva Ose, kas bija apkopojusi informāciju par Rīgas arhibīskapa rezidencēm 15. gs. beigās un 16. gs. pirmajā pusē. Jāpiebilst, ka starp pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma 16. gs. vidū visvairāk apmeklētajām pilīm – rezidencēm bija ne tikai Koknese, Rauna un Limbaži, bet arī Turaidas pils, kurā pastavīgi dzīvoja fogts.

Konference “Castella Maris Baltici XII” bija vērtīga arheologu, vēsturnieku, arhitektu, mākslas vēsturnieku, muzeju darbinieku un augstskolu pasniedzēju tikšanās reize, kurā varēja iegūt ne tikai interesantu informāciju no referātiem, bet arī dabā apskatīt daudzus izcilus arhitektūras pieminekļus (piemēram, pilis – muzejus Oprów, Pabianice, Piotrków Tribunalski, varenās pilsdrupas Besiekiery, Bobrowniki, Raciąžek u.c.), iepazīt to saglabāšanas metodes un problēmas, kā arī savstarpējās sarunās uzzināt jaunākos atklājumus piļu izpētē, muzeju attīstībā un pētījumu publicēšanā.

Ieva Ose Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste