Turaidas
muzejrezervāts

"Skandinieki" Dainu kalnā. 1988. gads

Baltijas ceļam – 25. Direktores A. Jurkānes atmiņu stāsts par 1989.gada 23. augustu


Rokasspiediens brīvībai un vienotībai

Baltijas tautām 20. gadsimta 80. un 90. gadi bija spriedzes, apņemšanās un vēsturisku pārmaiņu piepildīti. Šī laika spriedzes, satraukuma un arī priecīgu emociju piepildījums bija jūtams visapkārt, arī Siguldā. Turaidā bija izveidots un 1985. gadā atklāts Dainu kalns, uzstādīts Krišjāņa Barona piemineklis Siguldā, atzīmējot viņa 150. dzimšanas dienu. 1988. gada jūlijā Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā triju Baltijas valstu nacionālie karogi plīvoja Dainu kalnā pie skulptūras ”Dziesmas tēvs”.  Ik svētdienu Dainu kalnā skanēja tautasdziesmas. Šo laiku sauc arī par Dziesmoto revolūciju, kas vēsta par dziesmas spēku un tautas pašcieņu.

Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā bija turpinājums lielajam vilnim, kas pacēla un iedvesmoja cilvēkus iegūt brīvību un neatkarību. Šī kopīgā vēlēšanās radīja enerģiju un milzīgu ietekmes spēku Baltijas valstu iedzīvotājos, vienojoties ciešā rokas satvērienā simtiem kilometru garumā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tas bija brīdis, kad brīvība pulsēja roku rokā ar dzīvības pulsu.

Manas ģimenes vieta Baltijas brīvības ceļā ir 5 kilometri no Siguldas uz Cēsu pusi. Visa ģimene pēc darba mašīnā steidzāmies uz Vidzemes šoseju, lai paspētu pēc iespējas tālāk uz Cēsu pusi un tiktu nodrošināta nepārtraukta roku saslēgšanās.   Uzbraukt uz šosejas pie Nītaures ielas Siguldā bija grūti, jo vienā straumē gāja mašīnas no Rīgas puses, garām pabrauca arī kursa biedrenes Veltas ģimene no Ogres. Paspējām aizbraukt piecus kilometrus no Siguldas un apstājamies vietā, kur bija mazāk cilvēku, jo bailes bija nokavēt arī īsto rokās sadošanās brīdi. Diemžēl, šajā posmā cilvēku nebija tik daudz un mēs ģērbām nost drēbes, lai ar tām savienotu un pagarinātu ķēdi. Meitai Baibai toreiz bija deviņi gadi un viņa aiz izmisuma sāka raudāt, jo nespējām šo nepārtraukto ķēdi noturēt. Par laimi piebrauca vēl viena mašīna un cilvēki ātri nostājās kopīgā rindā un mūsu vietas ķēde tika savienota un tapa stiprāka. Tajā brīdī nelikās nekas svarīgāks par to, lai šo brīvības ceļa daļu savienotu, ka aizmirsām pat nofotografēties.Tagad gadiem braucot uz dzimto pusi Madonu, vienmēr atceramies un sveicinām šo vietu, mūsu vietu Brīvības ceļā.

Baltijas ceļš ir unikāls vēstures notikums pasaulē, kas ietver sevī vērtības par brīvību, cilvēku vienotību un vēlmi būt un pastāvēt visiem kopā un vienmēr būs mūsu vēstures un atmiņas kopīgā daļa. 25. gadadiena ir svētki visiem, kuri stāvēja roku rokā un bija ar tiem domās par brīvību Baltijas jūras krastā.

Lai mums visiem pietiek spēka, gudrības aizstāvēt un sargāt mūsu brīvību un vispārcilvēciskās vērtības – dzīvību un cilvēka cieņu.

Anna Jurkāne

Fotogrāfijā Rīgas folkloras draugu kopa "Skandinieki" Dainu kalnā starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 88"  laikā. 1988. gads 

    Aktuāli, Jaunumi, Muzejrezervāta dibinātājas Annas Jurkānes sleja  

Turaidas muzejrezervāts