Otrdien, 16.septembrī, Turaidas muzejrezervātā notika Dabas aizsardzības pārvaldes, Turaidas muzejrezervāta un Siguldas novada domes pārstāvju tikšanās, kurā tika runāts par Dabas aizsardzības pārvaldes ieceri un plānoto projektu - atjaunot Gaujas senielejas kultūrvēsturisko ainavu un aizsargāt bioloģisko daudzveidību tajā. Sanāksmes gaitā Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts izteica pateicību muzejrezervātam par sadarbību dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un izteica cerību turpmākajos gados īstenot kopīgus projektus.

Mežu biotopu eksperts Viesturs Lārmanis stāstīja par parkveida ainavas atjaunošanu vienā no Gaujas senielejas līčiem – Klauku līcī, kas atrodas Siguldas pilsētas teritorijā.

Mežu biotopu eksperts Viesturs Lārmanis

Viņš iepazīstināja klātesošos ar Lapkoku praulgrauzi, šīs sugas apdraudētību un tai nepieciešamās dzīves vides saglabāšanu, kuru iespējams nodrošināt, attīrot Gaujas senielejas pļavas no apauguma. Eksperta sagatavotā prezentācija deva sanāksmes dalībniekiem iespēju novērtēt un salīdzināt Gaujas senielejas ainavas izmaiņas, kuras fiksētas senos zīmējumos un foto attēlos, kā arī mūsdienu fotogrāfijās.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atzinīgi novērtēja iecerēto projektu un veidu, kādā dabas aizsardzības aktivitātes var mijiedarboties ar kultūrvēsturiskas ainavas atjaunošanu. Viņa uzsvēra, ka viena no dabas un kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas problēmām Latvijā, ir tā, ka Latvijā nav dabas un kultūrvēsturisko teritoriju vienotas aizsardzības sistēmas, kā tas ir Skandināvijas valstīs, īpaši Norvēģijā, un citur pasaulē. Latvijas dabas aizsardzības sistēma un kultūras mantojuma aizsardzības sistēma ir dalīta. Dabas aizsardzību, to īstenošanas kontroli veic Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāde un kultūras mantojuma aizsardzību - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas ir Kultūras ministrijas padotības iestāde. Mantojuma saglabāšanas mūsdienīgas pieejas pamatā ir dabas un kultūras mantojuma mijiedarbības atzīšana, tāpēc ir pozitīvi, ka šobrīd tiek rasti risinājumi, kā, sargājot dabu, iespējams atjaunot arī kultūrvēsturisko ainavu Gaujas senielejā.

„Dabas vide, dabas telpa veidojusies miljoniem gadu, un cilvēks, dzīvojot šajā dabas telpā ir radījis, mācījies, uzkrājis pieredzi, centies izprast un izmantot dabas vidi, dabas telpu, lai veidotu attiecības ar apkārtni, attieksmi pašam ar sevi un citiem. Arī dabas telpa ir mantojums”, pauda Anna Jurkāne.

Eiropas ainavu konvencijā ir uzsvērts, ka ainavas ir svarīga vietējās kultūras veidošanās sastāvdaļa un, ka tās ir Eiropas dabas un kultūras mantojuma pamatelements, kas veido cilvēku labsajūtu un dod ieguldījumu eiropeiskās identitātes nostiprināšanā, tāpēc valsts pienākums ir tās saglabāt, atjaunot un rūpēties par to uzturēšanu.

Turaidas muzejrezervāts jau no izveides sākuma 1988. gadā savā darbībā ir centies ievērot un iekļaut pēc iespējas plašāku mantojuma redzējumu, tas ir, gan materiālās, gan garīgās vērtības, kuras eksistē saistībā ar cilvēka darbību noteiktā dabas telpā, noteiktā teritorijā. Daudzpusīgajā muzejrezervāta darbībā dabas telpa, kas veidojusies tūkstošgadēs un ir arī cilvēku dzīves telpa-kultūrvide un dabas mantojums arī  tiek pētīts, izzināts un dokumentēts. Muzejrezervāts fiksē arī izmaiņas ainavā un Gaujas senielejas ainaviskās kvalitātes. Kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanas jautājums bijis aktuāls daudzu gadu garumā. Siguldas 800gadei veltītajā konferencē „Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” 2007. gadā par izmaiņām kultūrainavā runāja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, ģeogrāfijas doktors Oļģerts Nikodemus, kura referāta tēma bija” Siguldas apkārtnes ainava pagātnē, tagadnē un nākotnē”. Viņš uzskatāmi parādīja, ka 20.gadsimta sākumā Siguldas apkārtnē Gaujas ieleja bija atklāta, bez meža apauguma. Pakāpeniski pļavas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes tika pamestas un aizauga ar krūmiem un mežu. Viņš ieteica, rūpīgi izvērtējot, nemazinot bioloģisko daudzveidību, meklēt iespējas attīrīt no meža apauguma skatu vietas un ainavai tipisko mozaīkveida raksturu.

Dabas aizsardzības pārvaldes iecerētais projekts par Klauku līča vides atjaunošanu, reizē veidojot kultūrvēsturisko ainavu, aizsargās arī konkrētas sugas izdzīvošanu.

Skats uz Klauku līci no Turaidas pils Galvenā torņa skatu laukuma

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki devās uz Turaidas pils Galveno torni, lai skatītu Klauku līci, kur drīzumā notiks pārmaiņas. Tika turpināta diskusija par Gaujas senielejas nākotnes kultūrvēsturiskās ainavas izskatu un veicamajiem darbiem.

Turaidas muzejrezervāts atbalsta šo ieceri Gaujas senielejas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un priecājas par dabas aizsardzības ekspertu entuziasmu un sadarbības uzsākšanu.