Turaidas
muzejrezervāts


Mūžībā aizgājis Vilhelms Līvens (31.05.1925. – 03.09.2014.)


Šī gada 3.septembrī mūžībā aizgājis Turaidas muzejrezervāta sadarbības partneris un draugs – Vilhelms Līvens. Sava mūža nogalē viņš daudzas reizes viesojies Latvijā, Turaidā un Siguldā, izrādot patiesi dziļu interesi un cieņu par Latvijas kultūras mantojumu, savas dzimtas saknēm un vēsturiskajiem notikumiem.

Astoņus simtus gadu Līvenu dzimtas likteņi vijušies ap Turaidu. Tiek uzskatīts, ka tās aizsākums saistīts ar Turaidas līvu valdnieku Kaupo. Līvenu dzimta laika gaitā krietni sazarojusies. Grāfi, baroni un firsti Līveni ir bijuši ievērojami muižnieki, sabiedriski darbinieki, politiķi, militārpersonas. Krimuldas pilsmuiža no 1817. gada līdz 1920. gadam bijusi firstu Līvenu īpašums. Būdams senas muižnieku dzimtas Līvenu pēctecis, Vilhelms Līvens pieredzējis bagātu, bet ne vieglu mūžu. Taču, pateicoties smagam darbam un savai uzņēmībai, viņš savu dzīvi nodzīvojis piepildīti, īstenojot savus sapņus un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskajā dzīvē.

Vilhelms Līvens dzimis Vācijā 1925. gada 31. maijā ārsta Vilhelma Līvena ģimenē Hamburgā-Blankenēzē, savu vecāku namā Grīnekā pie Elbas upes. Vilhelma Līvena vecāki izceļoja no Latvijas 1919. gadā, un Vācijā piedzima arī viņa māsa Annemarija (1921) un brālis Haincs (1928).  Vilhelma tēva ģimene bija muižas darbinieki, ārsti, mācītāji Vidzemes muižās (Ēvelē, Lazdonā), bet māte Marija, dzimusi Nātere (Nather), nāca no bagātas Rīgas tirgotāju ģimenes, kuru slavenākais pārstāvis bija arhitekts Kristofs Hāberlands.

Kopā ar Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem 2011. gadā

Kopā ar Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem un rakstnieci Astrīdu Beināri (pirmajā rindā pirmā no kreisās) 2011. gadā

Vilhelms Līvens uzsāka mācības Blankenēzes ģimnāzijā (1936), bet pēc 1938. gada, kad viņa māte pārdeva namu ar parku un viesnīcu un iegādājās namīpašumu Hamburgā, mācījās Bādenes Godesbergas internātā. 1943. gadā viņu iesauca darba dienestā, bet šī paša gada beigās – karadienestā. Caur Itāliju viņa karaspēka vienība devās uz Ziemeļāfrikas fronti, bet 1944. gada 1. jūnijā Vilhelms Līvens jau bija sabiedroto gūstā. Karagūstekņu nometnēs viņš nokļuva īpašās vienībās, kur jaunieši apguva vidusskolas kursu.  Savu labo angļu valodas zināšanu dēļ Vilhelms drīz vien kļuva par savu līdzbiedru pedagogu – pasniedza vienaudžiem fiziku, ķīmiju, tulkoja avīzes u.c.

Iepazīstot ekspozīciju "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē" 2010. gadā kopā ar Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāju Viju Stikāni

Iepazīstot ekspozīciju "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē" 2010. gadā kopā ar Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāju Viju Stikāni

No gūsta Ziemeļāfrikā viņš atgriezās 1948. gadā un 1949. gadā apprecējās. Ģimenē piedzima dēls Vilhelms un meita Marija Luīze. Iztikšana bijusi smagāka nekā gūstā - nācās strādāt daudz fizisku darbu, apsaimniekot neauglīgo, purvaino zemi un turēt lopus, nodarboties ar spirta dedzināšanu un pat doties algādža gaitās. No 1955. līdz 1969. gadam V.Līvens strādāja mašīnbūves rūpnīcā Volfsburgā. Mājās tika kopta zeme, ņemti kredīti tehnikai, kooperējoties ar kaimiņu purvu izstrādē un koku audzēšanā. 1959. gadā zemnieku saimniecība tika pārdota, tomēr tika saglabāta Ziemassvētku eglīšu un citu krāšņumkoku audzētava. Jau no 1957. gada Vilhelms Līvens iesaistījās politikā - kļuva par sociāldemokrātu un piedalījās pašvaldības darbā.

Tikšanās Turaidas muzejrezervātā 2010.gadā

Tikšanās Turaidas muzejrezervātā 2010.gadā

1965. gadā Līvenu ģimene pārcēlās uz Volfsburgu. 1969. gadā tika pārdota pirmā roze no piemājas audzētavas, un kokaudzētava jeb “koku skola” (Baumschule) kļuva par galveno Vilhelma Līvena darbavietu.  1979. gadā ģimenes uzņēmumu pārņēma meita, un Vilhelms ar sievu varēja veltīt vairāk laika citai nodarbei – ceļošanai, iepazīstot Āfriku, ASV, Tuvos Austrumus u.c. zemes, to nacionālos parkus un dažādu kontinentu dabas bagātības, veidojot arī savu minerālu kolekciju.

 

Vilhelms Līvens pirmo reizi Latvijā viesojās 1993. gadā. Balstoties uz kādreiz Vilhelma mātes stāstīto, tika apmeklētas ar dzimtas vēsturi saistītas vietas – Rīga, Lazdona, Krimulda, Bauska, Jūrmala.  Nākošais brauciens 1995. gadā bija kopā ar plašāku sabiedrību – Volfsburgas baltiešu biedrību.  Ceļojumi uz Portugāli, Dienvidāfriku, Madagaskaru mijās ar braucieniem uz Rīgu, kur

Turaidā 2008. gadā kopā ar muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni

Turaidā 2008. gadā kopā ar muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni

Vilhelms Līvens arvien vairāk ieinteresējās par mūsu zemes kultūras mantojumu. To veicināja arī ciešā draudzība ar rakstnieci Astrīdu Beināri. Kopš 2007. Vilhelms Līvens vasarās viesojās arī Turaidas muzejrezervātā, kur radošās sarunās dalījās ar savu pieredzi, izzināja dzimtas vēsturi un iepazina Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojumu. „Tās bija brīnišķīgas dienas kopā ar Vilhelmu Līvenu un rakstnieci Astrīdu Beināri. Viņš bija laimīgs Latvijā”, ar patiesu prieku atceras Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Vilhelms Līvens un Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne 2010.gadā Turaidā

Vilhelms Līvens un Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne 2010.gadā Turaidā

Vilhelms Līvens aktīvi piedalījās pašvaldības darbā. 1996. gadā viņa darbs tika novērtēts ar apbalvojumu – Atzinības krustu  (Bundesverdienstkreuz). No 1984. gada līdz 1991. gadam Vilhelms Līvens bija vietējās vides kopšanas (Verein für Heimatsplfege) biedrības vadītājs un daudz darīja parku, pieminekļu un vides objektu, apstādījumu saglabāšanā un uzturēšanā, iesaistot vietējos iedzīvotājus, īpaši jauniešus, vides sakopšanas darbos. Ilgus gadus Vilhelms Līvens darbojās kā Ēmenas Morzes pašvaldības deputāts, strādājot dabas aizsardzības jomā. Viens no ievērojamākajiem viņa vadītajiem projektiem ir Mīlenrīdes upītes revitalizācija, kam tika savākti ziedojumi un piesaistīta liela sabiedrības uzmanība. Par paveikto 2008.gadā tika saņemta balva Eiropas Savienības konkursā.

2008. gadā Turaidā, saņemot dāvanu - lībiešu karogu

2008. gadā Turaidā, saņemot dāvanu - lībiešu karogu

Vilhelma Līvena nodibinātā kokaudzētava joprojām darbojas, to vada Vilhelma Līvena meita. No 2009. gada to rotā zili-balti-zaļais līvu karogs, ko Vilhelms Līvens saņēma kā dāvanu, viesojoties Turaidas muzejrezervātā.

Turaidas muzejrezervāts izsaka līdzjūtību tuviniekiem, Vilhelmu Līvenu aizsaulē pavadot. Savās vēstulēs Vilhelms Līvens nekad neaizmirsa Turaidu un Turaidas ļaudis sirsnīgi sveicināt. Muzeja darbinieku atmiņās paliek tikšanās reizes Turaidā, Līvena kunga vērīgais un uzmanīgais acu skatiens, sirsnība un cieņpilnā attieksme pret ikvienu sarunu biedru, viņa interese par vēsturi un prieks par dabas skaistumu un harmonisko vidi Turaidā, ko viņš apmeklējot bija iemīlējis.

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts