No 7. oktobra līdz 7. novembrim Siguldas novada bilbiotēkā apskatāma Turaidas muzejrezervāta veidotā ceļojošā izstāde „Viduslaiku kultūras mantojums Siguldas novadā 18.–19. gadsimta mākslinieku skatījumā”, kura tapusi ar Siguldas novada Domes kultūras un izglītības projekta finansējuma atbalstu.

Izstādē „Viduslaiku kultūras mantojums Siguldas novadā 18.–19. gadsimta mākslinieku skatījumā” apskatāmi romantisko pilsdrupu skati 18.–19. gadsimta mākslas darbos, kas rāda, kā veidojusies Gaujas senielejas ainava un mainījusies kultūrvide – kas laika gaitā zudis un veidojies no jauna. Siguldas apkārtne no seniem laikiem piesaistījusi mākslinieku uzmanību gan ar savu dabas krāšņumu, gan senatnes pieminekļiem. Ap divi simti gadu senie zīmējumi galvenokārt nozīmīgi tāpēc, ka tie darināti laikā, kad viduslaiku pilsdrupas Siguldā, Turaidā, Krimuldā, kā arī Siguldas baznīca bija saglabājušās, un zīmējumos fiksētas mūsdienās zudušās celtņu daļas. Vislielākie nopelni vietējo senatnes pieminekļu dokumentēšanā pieder čehu izcelsmes Baltijas novadpētniekam Johanam Kristofam Brocem (1742–1823), vairākus Vidzemes, tajā skaitā Siguldas un Turaidas piļu zīmējumus, darinājis Baltijas vācu mākslinieks Karls fon Ungerns Šternbergs (1773–1830), Augusts Matiass Hāgens (1794–1878), Vilhelms Bārts (1774–1840), Vilhelms Tušs, A.Merķelis, Andreass Lēviss of Menārs, Gustavs Gerhards Kīzerickis un citi. Ar augstu māksliniecisku nozīmi izceļas Vilhelma Zigfrīda Stafenhāgena (1814–1881) tērauda grebums ar Turaidas skatu un glezniecības vecmeistara Jūlija Federa (1838–1909) 19. gadsimta beigās gleznotais Siguldas pilsdrupu attēlojums.

Šogad tiek atzīmēta Turaidas mūra pils 800gade, un izstāde ir viens no apliecinājumiem, ka viduslaiku kultūras mantojums ir mūsu bagātība, kuru nepieciešams pētīt, saglabāt un uzturēt.