Pagājušajā nedēļā par godu Latviešu folkloras krātuves 90 gadu jubilejai no 20. līdz 23. oktobrim Latvijā notika starptautiska konference „Nozares vēsture kartē — folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa” („Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought”). Konferences trešā darba diena 22. oktobrī norisinājās Turaidas muzejrezervātā, kad pētnieki no Latvijas, Krievijas, Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm ne tikai dalījās pieredzē un savu pētījumu rezultātos, bet arī iepazina Turaidas muzejrezervātu  - Dainu kalnu, ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un Turaidas mūra pili.

Turaidā ar ziņojumu par folkloras pētniecības kompetencēm provinces, nācijas un impērijas kontekstā konferences darba dienu uzsāka Diarmuid Ó Giolláin -  pētnieks no Notre Dame universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš stāstīja par folkloras izpētes procesu 19. gadsimtā, kad Eiropas folkloristikas nozarē iezīmējās divi dažādi virzieni, kas bija saistīti ar nacionālo valstu attīstību un politiskajām norisēm pasaulē. Šajā laikā folklora tika pētīta kā zemnieku kārtas īpašums Eiropas agrārajā pasaulē un tika atzīta arī kā piederīga koloniālajām teritorijām.

Ziņojumu pirmo sesiju turpināja Marija Klobčar – pētniece no ZRC SAZU Etnomuzikoloģijas institūta Slovēnijā. Viņas ziņojuma tēma bija – Lokālais folkloras pētniecībā. Klobčaras kundze iepazīstināja ar Ļubļanas reģionā veikto pētījumu par atšķirībām tradicionālās kultūras izpausmēs pilsētās un laukos. Viņas ievāktie folkloras materiāli un pētījuma rezultāti parādīja interesantu tendenci, ka pilsētnieki šajā reģionā sevi nošķir no lauciniekiem, kas atklājas gan dziesmās, gan konkrētās tradīcijās.

Berlīnes Humbolta universitātes Eiropas Etnoloģijas institūta pārstāve Svenja Reinke no Vācijas informēja par īpašumu maiņas vēsturiskajiem procesiem Kaļiņgradas apgabalā. Ziņojumā tika atspoguļoti apjomīga pētījuma rezultāti, kuri tika vākti laika posmā no 1988. - 1992. gadam, aptaujājot pirmās paaudzes ieceļotājus Kaļingradas apgabalā pēc Otrā Pasaules kara, lai noskaidrotu kā pēckara gados veidojušās attiecības starp tur palikušajiem vāciešiem un citu tautību jaunienācējiem, kas laika posmā no 1945. Līdz 1950. gadam  bija ieradušies no Krievijas Kēnigsbergā/Kaļingradā. Pētījuma rezultāti atklāja sarežģītās attiecības un attieksmes pret vietu, mantu un līdzcilvēkiem.

Otrā sesija iesākās ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts direktores Daces Bulas interviju ar folkloras pētnieku Elliott Oring no Losandželosas (ASV) saistībā ar viņa izdoto grāmatu „Tikai folklora” („Just Folklore”, 2012).  Sarunas gaitā tika analizēti folkloristikas virzieni, definīcijas, pētniecības metodes un pieredze dažādās valstīs.

Inta Gale Carpenter  no Indianas universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs turpināja konferenci ar ziņojumu „Lietišķā etnogrāfija kopienas vajadzībām”, kuras gaitā dalījās savā pieredzē par apmācību procesu studentiem un vietējo jauniešu iesaistīšanu dažādās aktivitātes, pētot tradicionālo kultūras mantojumu.

James Deutsch no ASV Smitsona institūta Tautas dzīvesziņas centra dalījās pieredzē par ASV Smitsona institūta ikgadējo folkloras festivālu rīkošanu, īpaši akcentējot afrikāņu diasporas tradicionālās kultūras popularizēšanu.

Konferences ziņojumu daļu noslēdza Svetlana Ryzhakova – pētniece no Krievijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas un Antropoloģijas institūta, iepazīstinot ar antropoloģijas un folkloras krustpunktiem  indiešu tradicionālajos un reliģiskajos priekšnesumos Indijas piekrastes Karnataka reģionā.

Folkloras pētnieki un konferences rīkotāji pauda atzinību par iespēju iepazīties ar Turaidas vēsturisko centru un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas formām ārpus Rīgas.

Konferenci rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Turaidas muzejrezervātu. Konference tika rīkota projektā „Folkloristikas institucionalizācija Latvijā: nozares vēsture Eiropas kontekstā“ (LZP), to finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.