Turaidas
muzejrezervāts


Mūžībā aizgājusi Dr. habil. hist. arheoloģe Anna Zariņa


2015. gada 10. martā mūžībā aizgājusi seno apģērbu pētniece arheoloģe Dr. habil. hist. Anna Zariņa.

Ievērojamā seno apģērbu speciāliste Anna Zariņa dzimusi Cēsu apriņķa Veselavas pagasta zemnieku ģimenē 1921. gada 1. augustā. Viņa mācījusies Veselavas pamatskolā (1929-1935) un beigusi Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu (1935-1940). Tālāk A. Zariņa izglītojusies Latvijas mājturības institūtā (1941-1944),  kur ieguvusi zināšanas par tekstīliju darināšanas paņēmieniem. Interesi par latviešu tautas lietišķo mākslu, īpaši tautas tērpiem, modinājis etnogrāfs mākslinieks Arvīds Dzērvītis (1897-1942), pazīstams lietišķās un dekoratīvās mākslas meistars, kas kopā ar V. Ģinteru 1936. gadā izdeva Latviešu tautas tērpu vēsturi. Pēckara gados Anna Zariņa studijas turpināja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības un mājturības fakultātē, kuru pabeidza 1946. gadā.

1947. gada maijā sākās Annas Zariņas darba gaitas kā jaunākajai zinātniskajai līdzstrādniecei LZA Vēstures un materiālās kultūras institūtā etnogrāfu grupā. Visu savu darba mūžu Anna Zariņa pētījusi senos apģērbus. Viņas pirmās publikācijas 50. - 60. gados veltītas seno audumu tehniskajām analīzēm un apģērba atsevišķu daļu – vainadziņu, villaiņu – tuvākam raksturojumam. Plašais Pildas Nukšu kapulaukā iegūtais tekstīliju materiāls kalpojis par pamatu pirmajām seno latgaļu apģērba rekonstrukcijām.

Annas Zariņas vēstures zinātņu kandidāta darbs (1962) veltīts seno latgaļu apģērba vispusīgam raksturojumam. Vēlāk tas tiek papildināts un publicēts atsevišķā monogrāfijā (1970), kas izpelnās LZA Prezidija prēmiju. Kolektīvajā darbā „Latvijas PSR arheoloģija”(1974) A.Zariņa ir uzrakstījusi vairākas apakšnodaļas, kā arī sagatavojusi visu dzelzs laikmeta un viduslaiku tērpa atsevišķu daļu un visas apģērba rekonstrukcijas. Turpinot tēmas izstrādi par Latvijas iedzīvotāju seno apģērbu, A.Zariņa publicējusi monogrāfisku pētījumu „Lībiešu apģērbs 10.-13.gs.” (1988). Monogrāfijā publicētās tērpu rekonstrukcijas veļ arvien izmanto gan muzeju ekspozīcijās, gan tās saviem tērpiem atdarina folkloras kopas un koru kolektīvi.

Annas Zariņas darba rezultāti apkopoti daudzās publikācijās. Piemēram „Senā Sēlpils” (1980), „Salaspils laukskolas kapulauks 10.-13.gadsimts” (2006) u.c.. Annai Zariņai par darbu kopumu „Latvijas teritorijas iedzīvotāju apģērbs 7.-13.gs.” ir piešķirts Dr.habil.hist. grāds (1993). 1996. gadā viņa kļuvusi par emeritētu zinātnieci. 2011. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un seno apģērbu pētniecībā, devumu tautas mākslas attīstībā un zinātnisko atziņu nodošanā nākamajām paaudzēm habilitētā vēstures doktore Anna Zariņa saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

Anna Zariņa īpašu ieguldījumu devusi arī Daugavas un Gaujas lībiešu tērpu izpētē. Pēc viņas materiāliem, piegrieztnēm un individuālajām konsultācijām veidoti visi Turaidas muzejrezervāta dažādos gados veidoto ekspozīciju lībiešu tērpu un jostu atdarinājumi. Pētniece Turaidas muzejrezervāta vajadzībām veikusi arheoloģiskajos izrakumos iegūto Krimuldas lībiešu audumu un apģērbu fragmentu izpēti, kuru rezultātu apkopojums glabājas muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā. Sadarbība ar Annu Zariņu vienmēr bijusi labvēlīgas ieinteresētības caurvīta un sirsnīga.

Turaidas muzejrezervāts izsaka visdziļāko līdzjūtību Annas Zariņas tuviniekiem, viņu mūžībā pavadot.

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts