Noslēgumam tuvojas aktivitātes, lai atjaunotu kultūrvēsturisko ainavu un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Gaujas senielejā.

Kopš 2011. gada Dabas aizsardzības pārvalde īsteno dažādas aktivitātes aizsargājamās vaboles – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) – apdzīvotos biotopos Gaujas senielejā un Ungurmuižas parkā. Viena no vietām, kur notiek darbi, ir Klauku līcis, kas paveras no Turaidas pils Galvenā torņa skatu laukuma Siguldas puses virzienā.

Lapkoku praulgrauzis ir vabole, kas Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs kļuvusi par vienu no dabas aizsardzības simboliem. Taču jau vairākus desmitus gadu šīs sugas īpatņu skaits samazinās, tā ir izzūdoša un apdraudēta. Piemērotu dzīvesvietu izzušana un vājās spējas migrēt no vienas vietas uz citu ir galvenie iemesli, kāpēc lapkoku praulgrauzis ir tuvu izmiršanai. Turklāt lapkoku praulgrauzis tā saucamā „lietussarga suga” - to aizsargājot, tiek saglabātas simtiem citas dzīvnieku, augu un sēņu sugas, kuras apdzīvo bioloģiski vecus un dobumainus lapu kokus. Latvijā ir maz vietu, kur lapkoku praulgrauzis ir saglabājies, dažas no tādām ir Siguldas senieleja un Ungurmuižas parks. Taču lapkoku praulgrauzim nelabvēlīga ir ar krūmiem un pamežu biezi aizaugusi vide. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” (starptautiskais nosaukums FOR-REST) ietvaros kopš 2014.gada veic atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus šīm teritorijām, kas arī no kultūrvēsturiskā viedokļa ir pamatoti un pozitīvi, jo vēl nesenā pagātnē šajās vietās bija raksturīga parkveida ainava, kas tagad lielākoties aizaugusi.

Saskaņā ar izstrādāto sugas aizsardzības programmu nelielās atsevišķās platībās Ungurmuižas parkā, Siguldas pilsdrupu pakājē, Klauku līcī, Krimuldas pilsdrupās, Gūtmaņalā un Jaunslakteros (kopumā 60-80 ha) kopš pagājušā gada tiek izcirsti krūmi un koki, lai atjaunotu parkveida ainavu, attīrot to no apauguma. Pašlaik gan vietumis teritorijās līdz pilnīgas izkopšanas pabeigšanai ainava nav tik pievilcīga kā iedzīvotāji un apmeklētāji vēlētos, taču vides uzlabošana turpināsies vēl šopavasar, gan dažviet turpinot krūmu, koku ciršanu, gan veicot celmu frēzēšanu, sakārtojot iecienītās pastaigu takas u.c. Lai teritorijas iegūtu estētisku ainavu, darbi turpināsies arī pēc projekta beigām.

Pagājušā gada septembrī Dabas aizsardzības pārvalde iepazīstināja Turaidas muzejrezervāta vadību ar projekta iecerēmun notikušajās pārrunās muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atzina, ka „mantojuma saglabāšanas mūsdienīgas pieejas pamatā ir dabas un kultūras mantojuma mijiedarbības atzīšana, tāpēc ir pozitīvi, ka šobrīd tiek rasti risinājumi, kā, sargājot dabu, iespējams atjaunot arī kultūrvēsturisko ainavu Gaujas senielejā”.

Sadarbībā ar mežu biotopu ekspertu Viesturu Lārmani, Turaidas muzejrezervāta teritorijā šobrīd tiek veikts pētījums, kura gaitā tiek gatavots meža sugu un biotopu aizsardzības jomas atzinums un konstatēti lapkoku praulgrauža mītnes koki.