Šogad jau desmito reizi Latvijā norisināsies starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”, kura viens no nozīmīgākajiem notikumiem 17. jūlijā plkst. 18.00 būs lielkoncerts Turaidā „Mantojums. Dainu kalnam – 30”. Koncertā piedalīsies 43 Latvijas folkloras kopas, ārzemju latviešu grupas: Tallinas „Rēvele” un Lielbritānijas „Dūdalnieki”, kā arī viesi no Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas un Portugāles.

Lielkoncertā „Mantojums. Dainu kalnam – 30” tiks daudzinātas vispārcilvēciskās vērtības, kuru iedzīvināšanu un godāšanu gadu desmitiem ir akcentējusi Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un tēlnieks Indulis Ranka iemūžinājis tās akmens skulptūrās. Koncerta laikā būs iespēja skatīt 30 dziesmotos gadus daudzkrāsainā foto slaidrādē un plkst. 20.30 piedalīties režisora Zigurda Vidiņa dokumentālās filmas „Uz kalnukalnu stāvo” brīvdabas pirmizrādē. Filma veltīta Dainu kalnam un tēlniekam Indulim Rankam.

Pirms lielkoncerta plkst. 14.00 notiks svētku ieskandināšanas koncerti „Man. Un arī jums. Mantojums” Siguldas novadā – Siguldas stacijas laukumā, Siguldas pagasta kultūras namā, Jūdažu sabiedriskajā centrā, Morē, Allažos un arī Krimuldas novadā – Raganā – Krimuldas tautas namā. Svētkos iepriecināti būs arī sociālās aprūpes centra „Allaži” un Siguldas aprūpes centra „Saullēkts” iemītnieki. Turaida ieskanēsies jau no plkst. 16.00, kad savu dziesmu pūru locīs Latgales folkloras kopas.

Dainu kalns ir vieta Turaidā, vieta Latvijā, kur ikviens aicināts izzināt latviešu tautas vitalitātes noslēpumu, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību un gudrību, sajust dabas un cilvēka radītā harmoniju, smelties enerģiju. Jau 30 gadus Dainu kalns dabas un akmens tēlos stāsta tautasdziesmās iekodētās atziņas. Dainu kalns dzīvo. Dainu kalns aicina, iedvesmo un spirdzina. Dainu kalns skan.

1980. gadā muzeja direktore Anna Jurkāne pauž sabiedrībai nepieciešamību vēstīt par tautasdziesmās ierakstītajām vērtībām. Paralēli tēlnieks Indulis Ranka Rīgā rada skulptūras un akmens valodā dara dainu vēsti spēcīgāku un tēlaināku. Viņu domas un ieceres saskan, un šīs idejas top ierakstītas 1980. gada 21. oktobrī noslēgtā Goda līgumā, kas top vēstuļu formā starp tēlnieku Induli Ranku un muzeja direktori Annu Jurkāni.

Dziesma un akmens Dainu kalnā ienāk kopā jau 1982. gada rudenī, kad šeit tiek uzstādīta Induļa Rankas pirmā skulptūra „Veļu akmens” ar folkloras draugu kopas „Skandinieki” dziedātajām tautasdziesmām. Pašlaik Dainu kalnā un Dziesmu dārzā izvietotas 26 skulptūras. Ikviena no tām nes kādu daļu no tautasdziesmu bagātības un ir saaudusies ar etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu dziedājumu: ar līvu, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas dziesmu. Dainu kalna dziesmu pūrā 30 gados pielocīts tūkstošiem dziesmu. Viss kopā brīnišķīgi saderas ar laukakmeņos veidotajām skulptūrām, rada patiesu prieku un pozitīvas emocijas simtiem tūkstošos apmeklētāju no daudzām pasaules zemēm. Folkloras kopu dziesmu un deju izpildījuma aizrautīgums koncerta norisēs iesaista arī klausītājus, kas ļauj izjust tautasdziesmas ritmu un deju rakstu. Tēlnieks Indulis Ranka ir teicis: „Manā uztverē katrs akmens ir vienreizēja, neatkārtojama „vēsturiska persona” uz mūsu planētas. Katram tūkstošgadīga biogrāfija. Vai jūs varat iztēloties, kas noticis tā dzīvē, līdz no asas Skandināvijas kalnu atlūzas tas kļuvis par maigi apaļīgo, smagnēji dinamisko būtni? Kādi spēki pret to darbojušies, cik ilgi tas gājis, kādi vēji pār to brāzušies kopš aizlaikiem?”

Dainu kalna atklāšana Turaidā notiek 1985. gada 7. jūlijā. Veras treji ziedu vārti uz Dainu kalnu, Siguldas amatiermākslas kolektīvu un folkloras kopu dziesmu pavadīti. Tā ir tautasdziesmas Lielā diena Dainu kalnā. Dzejnieks Jānis Peters atklāšanas brīdī saka: „Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā”. 1988. gada jūlijā pirmo reizi Latvijā norisinās starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”. Sabiedrībā spēcīgi virmo tautas atmodas idejas. Folkloras festivāls kļūst par Baltijas tautu brīvības alku varenu manifestāciju. Arī Turaidā svinīgā lepnumā pie skulptūras „Dziesmas tēvs” kopā plīvo trīs Baltijas valstu nacionālie karogi. Debesīs uzvijas Jāņuguns, un festivāla dalībnieki vienoti sadodas rokās. Ar Saules saukšanu, ar Saules daudzināšanu, ar Sauli kā gaismas, siltuma, dzīvības uzturētāju tiek vienoti visi festivāla dalībnieki, viesi un klausītāji.

Pirmā folkloras festivāla „Baltica” laikā Viļņā rodas ideja par Dziesmu dārzu -plašākas dziedāšanas vietas izveidi Turaidā. Tas dod iespēju brīvā dabā kopā sanākt vairāk dziedātājiem, dejotājiem un skatītājiem. Turaidas muižas ābeļdārza mālainajā un avotiem bagātajā ielejā jāiegulda liels darbs, lai taptu zaļais amfiteātris. Dziesmu dārza izveide paver ceļu skulptūru izvietojuma principa tālākai ievērošanai, lai „akmens elpotu”. Vijīgām takām saistot Dziesmu dārzu ar Dainu kalnu, tiek izveidots vienots ansamblis - Tautasdziesmu parks. 1990. gada 1. jūlijā XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ieskaņas koncerta ietvaros Dziesmu dārza atklāšanā pirmo reizi pulcējas latvieši - Dziesmu svētku dalībnieki no visas pasaules. Profesore Vaira Vīķe-Freiberga atklāšanas runā aicina visus iet gaismas ceļu – tautas garīgās vienotības ceļu. Atklājot skulptūru „Austras koks”, viņa saka: „Pār Latviju ir uzaususi jauna rītausma. Mēs esam pulcējušies kopā no visiem četriem Latvijas novadiem, no visām četrām pasaules malām, lai kopā sagaidītu arī mūsu īstenās brīvības saullēktu. Gaismiņa aust jau pirms saules lēkta. Tā ir pirmā zīme, ka nakts jau ir pagājusi, ka tumsības spēkiem ir jāatkāpjas, ka nāk gaismas uzvara. Nekādi šķēršļi, itin nekas nevar vairs gaismas nākšanu apturēt…”

Atklājot Dainu kalnu, tajā izvietotas 15 skulptūras. Gadiem ritot, izveidojot Dziesmu dārzu un Tautasdziesmu parku, Turaidā vietu rod arvien jaunas skulptūras, katra papildinot stāstu par latvisko dzīvesziņu. „Jāņu akmens”, „Neguli, saulīte”, „Bij manam kumeļam”, „Šī saule, viņsaule” ir tikai dažas no tām. Katra, īpaši atklāta, iedziedāta, turpina ik dienu vēstīt savu stāstu muzejrezervāta apmeklētājiem. Skulptūru atklāšanas rituāli vienmēr ir īpaši pārdomāti, atklājot skulptūrā tvertās idejas un veidojot vienotu noskaņu.

Dainu kalns kļūst par Atmodas laika Dziesmotās revolūcijas simbolu. Vietu, kur sajust tautasdziesmas vitalitāti, iepazīt latviskās vērtības un vienoties tradīcijās, dziesmās, nododot tās saviem bērniem un nākamajām paaudzēm. Uz Dainu kalnu ar prieku cilvēki nākuši un nāk joprojām – būt kopā, sajust vēsturi, sadziedāties kopā ar citiem, svētot svētdienas un svinot svētkus.

Dainu kalna un Dziesmu dārza izveide ir aizraujošs, entuziasma, mīlestības un satraukuma pilns darbs, ko īsteno idejas autore un darba grupas vadītāja Anna Jurkāne, tēlnieks Indulis Ranka, arhitekti Jānis Rozentāls un Ilgvars Batrags, labiekārtošanas darbu speciālisti Aivars Irbe un Rūta Brice, piedaloties neskaitāmiem talciniekiem no visas Latvijas. Ja mēs sakām - Dziedošais Dainu kalns, tad daudzināma ir Aina Salmane, kura palīdzējusi veidot un uzturēt šo tradīciju ilgus gadus. Muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: „Dziesma un dziedāšana bijusi un ir tā visjaukākā darba daļa, ir bijuši brīnumskaisti sadarbības gandarījuma brīži, kad liekas, ka visa pasaule Dainu kalnā un Dziesmu dārzā ļaužu priekšā virmo.”

Tiksimies 17. jūlijā plkst. 18.00 folkloras festivāla „Baltica” lielkoncertā „Mantojums – Dainu kalnam -30!” Dainu kalns skan! Dainu kalns aicina!