Arheoloģisko izrakumu laukums Turaidas Jāņkalnā

Jūlijā tika veikti atkārtoti arheoloģiski pārbaudes izrakumi Turaidas Jāņkalna Z daļas paaugstinājumā – domājamā senā ķieģeļu cepļa vietā ar nolūku iegūt papildus ziņas par senāko Turaidas pils ķieģeļu un jumta kārniņu izgatavošanas vietu. Tā atrodas ~350m uz Z no Turaidas baznīcas.

Iepriekšējā gadā uzkalna D daļā tika konstatēts rūpīgi likts bruģējums no masīviem viduslaiku ķieģeļiem. Šogad nolēmām pētīt vairāk uzkalna centru, lai konstatētu, vai minētais bruģējums turpinās tālāk, kā arī cerībā atrast pašu seno ķieģeļu apdedzināšanas vietu. Tāpēc tika iemērīts izrakumu laukums 20m² platībā 92x10m, kurš veidoja pagājušā gada laukuma ZR puses turpinājumu.

Izrakumu darbos, tāpat kā iepriekšējos gadus, piedalījās Siguldas pašvaldības finansētie novada skolu jaunieši. Tie bija Mārtiņš Auziņš, Jānis Urtāns, Mārcis Kļaviņš un Mārtiņš Filips Rendors. Viņu uzdevums bija kārtu pa kārtai atrakt kalna mākslīgo uzbērumu līdz neskartajai pamatzemei – zemei, kuru nav skārušas nekādas cilvēka darbības pēdas. Darbs bija fiziski grūts, jo senie jumta kārniņu un ķieģeļu fragmenti, no kuriem bija uzbērts uzkalns, vairāku simtu gadu laikā bija gulējuši neskarti un sablīvējušies viendabīgā slānī. Turklāt, pēc lietus mālainā zeme pārvērtās smagā, lipīgā masā.

Darbu rezultātā konstatējām, ka viss paugurs ir mākslīgi uzbērts ap 1,5m augstumā un līdz ~ 40m diametrā no dažādu lielumu ķieģeļu un senāko, klostertipa, jumta kārniņu (šāda tipa kārniņus gatavoja no 13.–16. gs.) lauskām. Laukuma teritorijā konstatēti arī no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvēti sienas pamati – līdz 1m biezi, bet to nozīme pagaidām neskaidra.

Bez kalēja kaltām dzelzs naglām izrakumos atrada daudzus ceplī gatavotu būvmateriālu – jumta kārniņu un ķieģeļu fragmentus, kā arī brāķa produkciju – pārdedzinātus, deformējušos un sadrupušus ķieģeļus. Acīmredzot, visi labie un celtniecībai derīgie ražojumi aizvesti uz pili un izmantoti tās celtniecībā, bet te atstāti sasprāgušie un citādi nederīgie ražojumi.

Izrakumu rezultātā apstiprinājās pagājušā gada secinājums, ka tieši šajā vietā visticamāk atradies senākais Turaidas ķieģeļu ceplis, kas pastāvēja un darbojās no ~13. līdz 16. gadsimtam.

Egīls Jemeļjanovs, TMR galvenais speciālists, arheologs