2015. gada 8. decembris
Turaidas pils Lielais pusapaļais tornis
Ar Kultūras Ministrijas speciālu atbalstu notiek Turaidas pils drošības sistēmu - ugunsgrēka atklāšanas, apsardzes, video sistēmas - pilnveidošana un modernizācija, kas tiek realizēta visās pils ēkās. Decembrī darbi notiek Rietumu korpusa pagrabā un trijos virszemes stāvos, tādēļ muzejrezervāta apmeklētājiem atvērts Lielais pusapaļais tornis. Tajā iespējams apmeklēt vairākas ekspozīcijas, kas atklāj pils būvvēsturi un sadzīvi. Pusapaļajā tornī ekspozīcijas izvietotas gan piecos torņa stāvos, gan pagrabstāvā.
Ekspozīcija „Pils cietums” atrodas torņa pagrabstāvā ar atsevišķu ieeju no pagalma. Apmeklētājiem, nokāpjot torņa pagrabā, ir iespēja caur restotām durvīm ieskatīties pils cietumā.
Ekspozīcija „Pils sardze” atrodas torņa pirmajā stāvā. Tā sniedz ieskatu pils sargu ikdienā. Telpā apskatāms gan pils sargu situācijas atveidojums, gan oriģināli priekšmeti, kas raksturo sargu ikdienas nodarbes.
Ekspozīcija „Pils senākie šaujamieroči. 15. – 16. gadsimts” iekārtota torņa otrajā stāvā. Tajā var iepazīties ar šaujamieroču attīstības vēsturi un to izmatošanu 15./ 16. gadsimtā.
Ekspozīcija „Lielā pusapaļā torņa vēsture” izvietota telpas trešajā stāvā. Ekspozīcija atspoguļo torņa būvvēsturi un iepazīstina ar celtniecībā izmantotajiem materiāliem un paņēmieniem, kā arī tajā apskatāms pils Rietumu daļas būvapjomu makets, kurš izgatavots šajā gadā.
Ekspozīcija „Pusapaļie torņi Vidzemes pilīs” atrodas ēkas ceturtajā stāvā un vēsta par aktuālo viduslaiku piļu būvniecībā 15. gadsimtā – jaunu aizsardzības sistēmas elementu veidošanu nocietinājumos.
Ēkas piektajā stāvā atrodas ekspozīcijas „Senākie Turaidas pils attēli” un “Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija”. Ekspozīcijā apskatāmi Turaidas pils un apkārtnes senākie attēli, kas saglabājušies no 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma. Viens no iecienītākajiem zīmējumu sižetiem ir Gūtmaņas alas attēlojums ar Turaidas pils drupām fonā, lai gan dabā šādā rakursā ala ar pili vienkopus nav redzama. Daudzos attēlos iemūžinātas arī romantiskās pils ēku drupas ar muižas īpašnieku dzīvojamo māju blakus galvenajam tornim. Zīmējumu un gleznu lielais skaits liecina, ka Turaidas pils un tās krāšņā apkārtne jau pirms 200 gadiem bijusi ceļotāju apmeklēta vieta.
Ekspozīcija "Krāsns podiņi - senlaiku bilžu ekspozīcija" ir jaunākā ekspozīcija pilī. Vairāku gadu garumā Turaidas krāsns keramiku pētīja Dr.hist. Ieva Ose, un 2013. gadā iznāca viņas sastādīts katalogs “Turaidas 16.-18.gadsimta krāsns keramika”, kur aprakstīti 175 dažādi krāsns podiņu tipi. Salīdzinot ar agrākajiem apkures veidiem, podiņu krāsnis gatavotas kā grezni interjera priekšmeti. Tās rotā Eiropas mākslas stiliem – vēlajai gotikai, renesansei, manierismam un barokam – raksturīgi ornamenti, sižetiskas ainas un portreti. Krāsns podiņi liecina par sabiedrības elites gaumi, sava laika garīgo kustību ietekmi, dod iespēju iztēloties greznus interjerus.
Lielā pusapaļā torņa piektā stāva līmenī pagalma pusē atrodas pulkstenis un zvans, kuru izmanto skaņu signalizācijai. Torņa austrumu pusē novietota pulksteņa ciparnīca. Turaidas pils revīzijā 1590. gadā pieminētais torņa pulkstenis ar zvanu līdz mūsdienām nav saglabājies. Izmantojot 15.–16. gadsimta pulksteņu attēlus un aprakstus 1987. gadā tiek projektēts vienkāršas formas atdarinājums. Ciparnīcas novietne torņa zelminī izraudzīta, pamatojoties uz 19. gadsimta sākumā publicēto attēlu. Šajā nišā atrodas pulksteņa mehānisms, kas ik minūti pārbīda uz priekšu stundu rādītāju. 2010. gadā uzstādīta atjaunotā pulksteņa ciparnīca.
- Lielā pusapaļā torņa izvirzījums ārpus aizsargmūra
Lielais pusapaļais tornis Turaidas pilī uzbūvēts 15. gadsimtā vienlaikus ar rietumu aizsargsienu. Torņa apaļā daļa izvirzīta ārpus aizsargmūra līnijai, tā palielinot apšaudes sektoru, kas bija būtiski nepieciešams, nodrošinot aizsardzību kaujās ar uguns šaujamajiem ieročiem.
Katru dienu muzejrezervāta darba laikā apmeklētājiem Turaidas pilī atvērts arī Galvenais tornis – viena no vecākajām pils ēkām, kas senāk kalpojis apkārtnes novērošanai, bet mūsdienās kļuvis par iecienītu Gaujas senielejas ainavas vērošanas vietu.
