Jaunajā sējumā sērijā “Latvijas viduslaiku pilis” arī par Turaidu | Turaidas muzejrezervāts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Jaunajā sējumā sērijā “Latvijas viduslaiku pilis” arī par Turaidu


2016. gada sākumā Latvijas vēstures institūta apgādā sērijā “Latvijas viduslaiku pilis” nācis klajā 9. sējums – Ievas Oses sastādītais krājums “Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm”.  Publikācijā ir gan apkopojoši pētījumi par Latvijas viduslaiku mantojuma daļu – mūra nocietinājumiem, gan detalizēta izpēte par atsevišķiem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, visvairāk tādiem, kuru liktenis mūsdienās cieši saistīts ar muzeja vārdu – Bauskas, Cēsu, Turaidas viduslaiku pilīm.

Nodaļā “Arheologu un arhitektu pētījumi” publicēta daļa no arhitekta Gunāra Jansona (1928–2013) sagatavotā manuskripta par Turaidas pils lielā pusapaļā torņa būvizpēti un restaurāciju, kas parāda šī torņa atjaunošanas gaitu 20. gadsimta 60.–80. gados.  Arhitekts skatās uz šo pils daļu kā uz nocietinājuma sistēmas daļu un analizē pusapaļo torņu nozīmi viduslaiku ugunšsaujamo ieroču attīstības kontekstā, akcentē vēstures avotus un raksturo konservācijas darbu problēmas, aprakstot katru no torņa daļām – jumtu, pagrabu, sargapejas.  Mūsdienās, apmeklējot Turaidas pili, arhitekta Jansona ilggadējā izpētes darba rezultātus un atziņas var saskatīt gan torņa rekonstruētajā veidolā, gan ekspozīcijās – pils cietumā, pils sargu telpās, ekspozīcijā par senākajiem šaujamieročiem.

Priecē tas, ka Turaidas muzejrezervāta zinātniskās publikācijas tiek izmantotas pētījumos par citiem pieminekļiem. Tā, analizējot liecības par Bauskas pils grīdu segumiem, ilggadējam Bauskas pils pētniekam Andrim Caunem lieti noder jaunākais Turaidas muzejrezervāta katalogs “Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika” (2015).  Savukārt Ievas Oses raksts par Bauskas un Cēsu pils senlietām ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE turpina autores pētījumus par 16. gadsimta reliģisko priekšstatu izpaudumiem un reformācijas laika liecībām materiālajās lietās, kas jau devuši spilgtus rezultātus pētījumos par Turaidas krāsns keramiku katalogā “Turaidas pils 16.-18.gadsimta krāsns keramika” (2013).

Vērtīgas norādes pētniekiem, arī Turaidas muzejrezervāta speciālistiem, sniedz viduslaiku piļu krājumā publicētie darbi par piļu un pilsētu vēsturi, kultūras mantojuma saglabāšanas praksi, dendrohronoloģiskās izpētes rezultātiem, J.K.E. Ungerna Šternberga 19. gadsimta piļu zīmējumiem.  Turaidas un apkārtnes vēstures izpratnei īpaši nozīmīgi ir 17. gadsimta plāni un zīmējumi no Karaliskā Kara arhīva Stokholmā, kuri publicēti ar Ievas Oses skaidrojumiem. Daļa no plāniem jau ir izmantoti pētnieciskajā darbā, taču pilnā apjomā un krāsaini šie zviedru militāro inženieru darbi publicēti pirmo reizi.  Līdzās Turaidai var iepazīt arī Siguldas, Krimuldas, Mālpils pilis.

Sērijas “Latvijas viduslaiku pilis” jaunākais sējums sniedz jaunas atziņas un precizē jau esošās lappuses dažu Latvijas viduslaiku piļu vēsturē.  Novēlam krājuma sastādītājai Ievai Osei panākumus turpmākajā izpētes darbā un ceram, ka arī turpmāk, kaut Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtam mainās statuss un ir daudz neskaidrību par turpmāko darbību, viņa turpinās darbu pie viduslaiku pieminekļu izpētes un pie vērtīgās publikāciju sērijas “Latvijas viduslaiku pilis”, lai mēs nākotnē sagaidītu tās 10. sējumu.

Vija Stikāne
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā

    Aktuāli, Jaunumi