Jūlijs Jaunkalniņš tēlnieka Gustava Šķiltera darbnīcā. Ap 1910. Foto no LU Akadēmiskās bibliotēkas

Šā gada 16. martā paiet 150 gadi, kopš dzimis latviešu gleznotājs Jūlijs Jaunkalniņš (1866 – 1919), viens no latviešu studējošo mākslinieku grupas “Rūķis” dibinātājiem, ziedu glezniecības tradīciju aizsācējs latviešu mākslā.

Jūlijs Jaunkalniņš dzimis Ieriķu muižā vagara ģimenē. 1881. gadā beidzis Cēsu apriņķa skolu, līdz 1885. gadam izglītību ieguvis  J. Lakšes-Laksmaņa būvniecības un amatniecības skolā, 1893. gadā beidzis Pēterburgas A. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības klasi. Kā šīs skolas stipendiāts Jūlijs Jaunkalniņš papildinājies Francijā (Parīzē, Lionā), Vācijā un Itālijā, lai sagatavotos tekstila kompozīcijas klases atvēršanai. Pēc atgriešanās Pēterburgā 1895. vai 1896. gadā uzņēmies minētās klases izveidošanu un vadību, mācījis arī ziedu gleznošanu, ornamenta mākslu un zīmēšanu.  Štiglica skolas popularitāte strauji pieauga 20. gadsimta sākumā, tajā palielinājās arī studējošo latviešu skaits.

Jūlijs Jaunkalniņš. Magnolijas. 1914. Papīrs, akvarelis. 62 x 48 cm. VMM Z-6420

Jūlijs Jaunkalniņš bija cieši saistīts ar latviešu mākslinieku grupu “Rūķis” (nodibināta 1891. gadā), kurā ietilpa arī Ādams Alksnis, Vilhelms Purvītis, Jānis Valters, Kārlis Brencēns, grafiķis Rihards Zariņš, tēlnieki Teodors Zaļkalns un Gustavs Šķilters u. c. Grupas biedri uzskatīja, ka jārada latviska māksla ar moderniem paņēmieniem. Jūlijs Jaunkalniņš izstādēs piedalījies kopš 1910. gada. Gleznojis ainavas, galvenokārt akvareļtehnikā, darinājis zīmējumus audumu paraugiem.

Jūlijs Jaunkalniņš bija precējies ar pazīstamā mecenāta Augusta Dombrovska meitu Katrīnu. Miris Petrogradā 1919. gada 14. februārī, apbedīts Sv. Aleksandra Ņevska kapos.