Turaidas
muzejrezervāts


Raksts par Rīgas arhibīskapijas pārvaldi viduslaikos un Turaidas fogtejas nozīmi žurnālā „Forschungen zur baltischen Geschichte”


Žurnāla „Forschungen zur baltischen Geschichte” vāks

Žurnāla „Forschungen zur baltischen Geschichte” vāks

No 2006.gada iznāk Baltijas vēsturei veltīts žurnāls „Forschungen zur baltischen Geschichte” („Pētījumi Baltijas vēsturē”), ko izdod Tartu Universitāte (Tartu Ülikool) sadarbībā ar Hamburgas universitātes Vācu kultūras un vēstures Ziemeļaustrumeiropā pētniecības institūtu (Nordost-Institut) Līneburgā, Baltijas vēstures komisiju (Baltische Historische Kommission) Getingenē, Tallinas Universitāti, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.  Žurnāla sastādītāji ir profesors Mati Laurs (Mati Laur) no Tartu un Karstens Brigemans (Karsten Brüggemann), bet no Latvijas to pārstāv Andris Levāns.  Žurnāls iznāk vācu valodā un ir augsti novērtēts akadēmiskajā vidē kā viens no veiksmīgiem Igaunijas, Vācijas un Latvijas akadēmisko vēsturnieku starptautiski atzītākajiem reģiona vēstures projektiem.

Šogad ir iznācis žurnāla 11. sējums, kurā viena no publikācijām ir par viduslaiku Livonijas fogteju, tās funkcijām Rīgas bīskapijā un arhibīskapijā. Raksta autore ir  Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne, kuras pētniecības tēma, strādājot Turaidā, jau ilgstoši saistīta ar Rīgas arhibīskapijas vēsturi un Turaidas fogta tēmu. Uz vācu valodu rakstu tulkoja Maija Levāne, tas veikts ar Latvijas Universitātes finansiālu atbalstu.

Turaidas vēsturiskā centra izpētē un eksponēšanā viduslaiku vēsturei ir liela loma. No 13.  gadsimtam līdz 16.gs. vidum  Turaidas (vācu val. – Treiden) pils bija fogtejas centrs – sākotnēji tā apvienoja Gaujas lībiešu zemes, bet 16.gadsimtā – Turaidas, Vainižu, Salacas, Limbažu, Dzērbenes, Piebalgas, Smiltenes un Raunas pilsnovadus. Tā bija aptuveni puse no Rīgas arhibīskapijas teritorijas, otru pusi savukārt pārvaldīja Kokneses fogts. Fogtam bija daudzveidīgi pienākumi zemes pārvaldē, starp kuriem galvenais bija nodrošināt tiesisko kārtību, iekasēt nodevas un soda naudas un kontrolēt  finanšu izlietojumu valdnieka – Rīgas arhibīskapa labā.

Turaidas vēstures lappuse, kas saistīta ar fogtu darbību zemes pārvaldē, Turaidas muzejrezervātā ir atainota daudzveidīgi – to var iepazīt zinātniskās publikācijās (arī latviešu valodā), kā arī ekspozīcijā “Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā 13.-16.gs.” un arī izglītojošā programmā “Ciemos pie Turaidas fogta”.

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts