Skultes kora „Skultes dziedātāji” karogs. Averss

Latviešu tautas Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumi meklējami Dikļu muižā. Tās dārzā 1864.gadā, Dikļu draudzes mācītāja Jura Neikena aicināti, kopā sanāca 120 dziedātāji  no sešām draudzēm. Līdzīgas, arvien kuplākas koru sadziedāšanās turpmākajos gados notika Bauņu muižas parkā, Rūjienā, Smiltenē, citviet Vidzemē un 1870.gadā arī Dobelē. Nepilnos desmit gados koru kustība izauga līdz Vispārējiem Dziesmu svētkiem 1973.gadā Rīgā.

Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas vērtīga Latvijas koru vēstures liecība – 19. gadsimta otrajā pusē darinātais Skultes kora „Skultes dziedātāji” karogs. Koris dibināts 1868.gadā.

Grāmatu Drauga apgādā 1965. gadā izdotajā Valentīna Bērzkalna pētījumā „LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKU VĒSTURE 1864-1940” lasām, ka I Vispārējos Dziesmu svētkos piedalījušies arī Skultes un Pēterupes dziedātāji. Kora izaugsmi, Skultes korim piesaistot Pēterupes dziedātājus,  veicinājis latviešu mācītājs, publicists un rakstnieks Jānis Neilands (1840-1915), kura darba gaitas no 1871. gada līdz 1883.gadam saistītas ar Skultes un Pēterupes draudzi.

Uz svētkiem sabraukušie dalībnieki  pa Rīgas ielām devās uz Ķeizardārzu (tagad Viesturdārzs). Valentīna Bērzkalna pētījumā lasām Varaidošu Sandera (īstajā vārdā Aleksandrs Vēbers, žurnālists un sabiedriskais darbinieks) atmiņas: „Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār dziedātāju galvām...”

Karoga reversa puse

Skultes koris karogu ieguvis, gatavojoties II Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas notika 1880.gadā. Par kora dalību Dziesmu svētkos lasām Jelgavas grāmatu izdevēja E. Zīslaka  apgādā iespiestajā izdevumā „Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā, no 17. Līdz 20.jūnijam 1880.” Tajā minēts, ka Skultes dziedātāji piedalījušies kopā ar Pēterupes dziedātājiem un uz svētkiem ieradušies 53 koristi. Skultes kora diriģenti šajā laikā bijuši Mārtiņš Gailis un Mārtiņš Kaktiņš. Minētajā izdevumā svētku dalībnieku sarakstā atrodams arī Turaidas koris 9 dziedātāju sastāvā ar diriģentu, Turaidas skolas skolotāju Teni Nolli.

Skultes kora karoga izmēri ir iespaidīgi - 286 cm platumā un 200 cm augstumā. Karogs šūts no zīda auduma aplikāciju tehnikā, izmantojot samta, velūra (plāns, mīksts augstākā labuma filcs), lina, zīda audumus un aukliņas, pielietojot vairākus izšuvumu dūrienu veidus. Karoga labajā pusē izšūts kora nosaukums un gadskaitlis: „Skultes dzeedataji 1880”, ko no apakšas uz augšu apvij divi ozola zari ar zīlēm. Zaru krustošanās vietā tie pārsieti ar violetas krāsas lenti. Karoga kreisajā malā audumā iešūti dzelzs riņķi karoga piestiprināšanai pie kāta. Karoga kreisajā pusē izšūts burinieka attēls, pie kuģa masta izšūtajā karodziņā kora dibināšanas gadskaitlis - 1868. Karogs saglabājies sliktā stāvoklī. Saņemot  Latvijas Kultūrkapitāla fonda  atbalstu, uzsākta  karoga restaurācija, kas ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Apjomīgo un atbildīgo darbu veic tekstiliju restauratore, vecmeistare Daira Līdaka.

Padomju periodā izgatavots karoga atdarinājums, tomēr lielo izmēru dēļ tas grūti lietojams. Tā pārvietošanai izmantota pat speciāla konstrukcija uz ratiņiem.

Skultes koris ar nosaukumu „Skulte” darbojas vēl šodien un kora diriģenta Ārija Ādamsona vadībā rosīgi gatavojas savām 150. jubilejas svinībām, kas notiks 2018.gadā.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Turaidas muzejrezervātā tiek veidota ekspozīcija „Garīgā atmoda un pilsoniskā apziņa 19. gadsimtā, tās nozīme Latvijas valsts izveidē 20. gadsimta sākumā”. Tautu ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti vienmēr ir pavadījis dziesmas spēks – tas cēlis tautas pašapziņu, devis drosmi, iedvesmojis un apvienojis. Senais Skultes kora karogs cauri laikiem un varu maiņām ir saglabājies kā dziesmas spēka simbols un tagad iekļauts topošajā ekspozīcijā, lai būtu apskatāms un pieejams Turaidas muzejrezervāta apmeklētājiem.

Izmantotā literatūra:

 1. Lautenbahs-Jūsmiņš, Latviešu otrie vispārīgie dziesmu svētki Rīgā, no 17. līdz 20. jūnijam 1880, Jelgava: E Zīslaka apgāds, 1880. 2. Dikļu Dziesmu svētki. Pirmo Dziesmu svētku 75 gadu atcerei, Rīgā, 1939. 3. Bērzkalns Valentīns, Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864-1940, Filadelfija, ASV: Grāmatu Draugs, 1965.

Sagatavoja 

TMR krājuma galvenā speciāliste Aija Dzene