Apsveikumu kartītes svētkos ir daļa no mūsu kultūras vēstures mantojuma, kurās atrodamas ziņas par sadzīvi, rakstības stilu, jūtama attieksme pret notikumiem pasaulē un tuvākajā apkārtnē. Apdāvināšanās un laimes vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir sena tradīcija, kas pēc būtības nemainās. Mūsdienās saņemam sveicienus īsziņās un e- pastos, bet vēl joprojām priecājamies par tuvinieku un draugu rakstītām pastkartēm.  To vēsture aizsākas 19. gadsimtā.

Ziemassvētku kartītes ar tekstiem latviešu valodā parādās 19. gadsimta 90. gados, un tās kļūst par pazīstamu un iecienītu saziņas līdzekli[1]. Ar atklātņu izdošanu Latvijas teritorijā tolaik nodarbojas gan grāmatu un rakstāmpapīru veikalu īpašnieki, gan privātuzņēmēji fotogrāfi, gan tabakas un galantērijas izstrādājumu tirgotāji. 20. gadsimta sākumā ilustrētas atklātnes latviešu un vācu valodā Rīgā izdod ap desmit izdevniecību”. [2]

Turaidas muzejrezervāta krājumā sīkiespieddarbu kolekcijā glabājas vairāki simti apsveikumu kartīšu. Lielu daļu no šiem iespieddarbiem veido Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu kartītes. Daļa ir Vācijā darinātas kartītes, uz kurām drukātais apsveikuma teksts ir latviešu valodā. Kā norāda žurnālists Ervīns Jākobsons: “Talantīgi mākslinieki radīja brīnišķīgas svētku kartiņas, ko iespieda Anglijā un Vācijā ar košu tinti uz laba papīra. Īpaši grezns dizains bija vācu kartiņām ar zelta un sudraba gaismēnām un želatīna apdari”. [3] Senākajās Ziemassvētku apsveikumu kartītēs zīmējuma sižets ir arī ar vasarīgu noskaņojumu, lidojošiem taureņiem, neaizmirstulīšu pušķīšiem, par svētkiem liecina tikai iespiestais teksts. Pamazām pastkaršu noformējumā stabilu vietu ieņem egles zaļums, sveces un zvaniņi, tajās ataino skaistus ģimeniskus sižetus – sapostus bērnus pie krāšņi izrotātas eglītes, laimīgu ģimeni pie svētku galda. Populāri ir attēli ar dabas skatiem, apsnigušiem mežiem, stirniņām un baznīcas torņiem tālumā. Kartīšu noformējumā tiek izmantotas zelta un sudraba krāsas, iekrāsojot atsevišķas detaļas, lai kartīte izskatītos svinīgāka.

Vecākās Ziemassvētku apsveikuma kartītes Turaidas muzejrezervāta krājumā datētas ar 1907. gada 9. un 19.  decembri. Vienā pastkartē redzami divi bērni, puisītis un meitenīte pie eglītes, viņu priekšā balti tērpts eņģelis, kas dod mazajai meitenei lelli. Kartītes apakšpusē drukāts uzraksts gotiskajā ortogrāfijā: “Priecīgus Ziemas svētkus!”. Uz otras apsveikuma kartītes apsnidzis egles zars, kurā iekārts pakavs, un virs egles zara uz violeta fona gotiskajā ortogrāfijā drukāts apsveikums.

Aizkustinošas ir apveikumu kartītes, kurās attēloti mīloši cilvēki, satikušies pie eglītes, īpaši, ja pastkartes kreisajā pusē ir Pirmā Pasaules kara lauka hospitāļa zīmoga nospiedums. Diemžēl vēstījuma teksts laika gaitā pilnīgi izdzisis, vien nojaušams datējums, kurš sakrīt ar vienā no zīmoga nospiedumiem redzamo datumu 19.12.14.

Starp 20. gadsimta 20. gados izdotajām pastkartēm Turaidas muzejrezervāta krājumā jāmin Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu kartītes, kurās uz tumša fona izvietotas retušētas kolorētas fotogrāfijas ar ziemas sižetiem un dzejas rindām, kā arī kartītes ar eņģeļiem pie gulošu bērnu gultiņām. Jaungada apsveikuma kartītēs kā viens no galvenajiem motīviem ir pulkstenis, kura rādītāji tuvojas pusnaktij. Zīmētajās kartītēs ir rūķi, maisi ar naudu, šampanieša glāzes, eglītes, romantiskas ainiņas ar apsnigušām mājām un gaišiem lodziņiem. Kā labklājības simbols attēlotas brangas cūkas, ieģērbtas cilvēku drēbēs, vai arī cūku māte ar sivēniem, kas paši skrien uz kūti. Lielākajā daļā šo kartīšu iespiests novēlējums: “Daudz laimes Jaunā gadā!” Interesanti ir pašu rakstītāju vēlējumi: “Abi labi, met tik maisā. Esmu sliņķis nolaidies, ne man patīk rāpties gaisā, ne ar dubļos vārtīties” un “Laime lai tev gultu taisa jauna gada rītiņā, tur lai tevi saldi maigi laimes eņģels midzina! Vēlu daudz laimes uz jaunu gadu, kuplu laimi uz dzīves nākotni!”

Interesanti pastkaršu kreisajā pusē ir arī zīmogu nospiedumi, kas nereti bijuši kā reklāma un aicinājums izmantot kādu jaunu iespēju. 1925. gada 25. decembrī sūtītas apsveikuma kartītes zīmoga nospiedumā rakstīts: “Atveriet sev tekošu rēķinu pastā!”, savukārt kādas 1929. gadā sūtītas pastkartes kreisajā pusē ir aicinājums: “Pērkat Latvijas ražojumus!”. 1938. gada pastkartes zīmoga nospiedumā varam lasīt: “Abonējiet telefonu, tas ietaupa laiku un naudu!”.  Atrodamas arī šādas reklāmas: “Abonējiet radiofonu!”, “Noguldiet naudu pasta krājkasē!”.

Padomju periodā vairs neatrodam apsveikumu kartītes ar Ziemassvētku tēmu, ja nu vienīgi tiek izmantotas agrāk izdotās un iegādātās pastkartes. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas viena pastkarte, kas datēta ar 1944. gada 17. decembri, uz kuras krievu valodā ir drukāts apsveikums ar Kristus dzimšanu, kreisajā pusē redzams kara cenzūras zīmoga nospiedums. Šī perioda apsveikumi Jaunajā gadā pēc sava sižeta ir līdzīgi 20. gadsimta pirmās puses pastkartēm, taču krāsu ziņā ir lielas atšķirības – egļu zaros parādījušās ļoti košu krāsu bumbas, sarkanas rozes un daudz zilas krāsas. Zīmējumos bieži sastopams sarkanā mētelī tērpts Salavecītis. Nereti drukātais apsveikuma teksts uz šīm pastkartēm ir krievu valodā. 20. gadsimta 70. un 80. gados populāras kļūst kartītes, kurās izmantotas fotogrāfijas ar ziedu kompozīcijām. 20. gadsimta pēdējā desmitgadē apsveikumu kartīšu darināšanā iesaistās mākslinieki, atdzīvinot sen aizmirstos sižetus, parādot latviskās tradīcijas dzīvotspēju cauri laikiem un gadiem. Šajā laikā ir daudz cilvēku, kas apsveikumus darina paši, lai sagādātu prieku sev un citiem.

Gluži nemanot atkal pienācis laiks, kad gribam iepriecināt savus tuviniekus un draugus, kurus ikdienā nesatiekam. Mūsdienu dzīves straujajā ritmā ar roku rakstīts vēlējums saņēmējam ir īpaši svarīgs un mīļš, jo liecina par cilvēkam veltīto laiku, lai uzrakstītu šo personisko vēstījumu. Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Aija Dzene Turaidas muzejrezervāta krājuma galvenā speciāliste

[1] Krogzeme-Mosgorda Baiba. Ziemassvētku/Jaungada pastkaršu rakstīšanas tradīcija. Teksti un konteksti. Letonica, 2008/18. [2] Zinovjevs Dmitrijs. 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma atklātņu kolekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 25.lpp. [3] Ervīns Jēkabsons. Ziemassvētku tradīcijas. Apsveikuma kartiņas. http://www.laikmetazimes.lv/2013/12/23/ziemassvetku-tradicijas-apsveikuma-kartinas/