Edgars Ceske lasa referātu Daugavpils Universitātē, 2017. gada 27. janvāris

Šogad 26. un 27. janvārī Daugavpils Universitāte organizēja ikgadējo starptautisko konferenci “XXVII zinātniskie lasījumi”, kurā piedalījās arī Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece Dr. hist. Vija Stikāne un galvenais speciālists Dr. hist. Edgars Ceske.

Ikgadējā starptautiskā konference jeb zinātniskie lasījumi Daugavpils Universitātes Humanitārajā fakultātē tiek rīkota kopš 1991. gada janvāra. Ik gadu konferencē piedalās ievērojams skaits pasaulē atzītu un arī jauno pētnieku no Latvijas un dažādām pasaules valstīm. Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Dr. hist. Edgars Ceske tajā piedalās jau no 2009.gada.

Konferencē darbs tiek organizēts vairākās sekcijās, akcentējot valodniecību, sadzīves kultūras izpēti, kā arī vēsturi. Tās starptautiskais konteksts ir iespaidīgs – vēsturnieki no Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas,  Polijas, Zviedrijas dalās ar savām atziņām par galveno sekcijas “Vēsture” tematu: “Avoti un cilvēki”. Īpaši nozīmīgi ir plenārsēdes referāti, kas akcentē gan atsevišķas vēstures tēmas un posmus, gan vēsturisko atmiņu, rakstīto un mutisko vēstures avotu izpētes metodoloģiju (A.Ivanovs un A.Varfolomejevs,  Latvija un Krievija; M. Vitkunas, Lietuva, E.Grebeņs, Baltkrievija), kā arī kāda laikmeta iezīmes plašāka reģiona kontekstā – piemēram, 20. gadsimta Baltijas ekonomikas vēsturi  (O.Mertelsmanns, Igaunija).

Darbs sekcijās sniedz daudz informācijas par dažādiem vēstures posmiem un procesiem. Aizvēstures tēma šogad nebija šīs konferences fokusā – par to viens ziņojums (E.Guščika, Latvija), savukārt par viduslaiku problemātiku konferencē runāja trīs  referenti, tai skaitā Vija Stikāne. Viņas tēma veltīta Latvijas viduslaiku un agro jauno laiku sociālajai vēsturei  –  “Tirgotājsieva un rātskunga atraitne: Livonijas pilsētu sieviešu statuss 14.–16. gadsimtā”. Citi temati bija veltīti arheoloģijai (A.Malonaitis, Lietuva), kā arī Prūsijas un Kurzemes lēņu grāmatu analīzei (R.Simsons, Latvija).

Kara tēma vienoja  vairākus referentus no Krievijas, Lietuvas, Polijas.  Viņi pievērsās agro jauno laiku vēsturei 16. un 17. gadsimtā –   Livonijas kara karagūstekņi (M. Moisejevs, Krievija), Polijas un Lietuvas karaspēks un kaujas (B.Bomanovskis, Polija, P.Bugis, Lietuva), arī traktāts par spirta destilēšanu 17.gs. (S.Lužis, Lietuva) izrādījās cieši saistīts ar militāro sfēru.

18.–19. gadsimta vēsture tika analizēta daudzškautņainos detālpētījumos, pievēršoties miera laika tematiem –  ceļošanai, dienasgrāmatām, etnogrāfiskiem un ģeogrāfiskiem aprakstiem. Ar Dr. hist. Edgara Ceskes ziņojumu “Johana Pētera Villebranda apodēmika „Vēsturiskās ziņas un praktiskie ieteikumi, ceļojot pa Vāciju un citām zemēm” (1769) kā kultūrvēsturisks avots” sasaucās  referāti par Jūliusa Fridriha Dēringa un Augusta Johana Gotfrīda Bīlenšteina atmiņām (Z.Broka-Lāce, K. Lācis, Latvija) , kā arī Oto Hūna materiālu analīze (Z. Nemme, Latvija).

Kultūrvēsturiska un sociālās dzīves analīze raksturīga arī vairākiem referentiem no Latvijas, kuri  pievērsās 19.gs. beigu- 20.gadsimta sākuma vēstures faktu, procesu un personību analīzei, akcentējot gan reliģisko dzīvi, gan atmiņas par ieslodzījumu vietām, gan atsevišķu personību devumu. Autori arī analizēja kādu noteiktu vēstures avotu kopumu – etnogrāfiskos avotus, pašpārvaldes institūciju darbību,  mutvārdu avotus, dokumentus par migrāciju, saraksti.  Skatījumu uz Pirmo pasaules karu  sniedza ne tikai karadarbības un oficieru sastāva  analīze (Ē.Jēkabsons, H.Soms, Latvija), bet arī preses, diplomātijas, alkohola lietošanas  izpēte.

Visvairāk pētniekus, kas referēja Daugavpilī, ieinteresēja 20. gadsimta problēmas, tai skaitā daudzi jautājumi par 20. gadsimta 40.–80. gadu vēsturi, kas līdz šim nav detalizēti izpētīti. Ar referātu tematiem var iepazīties Daugavpils Universitātes mājās lapā (https://du.lv/wp-content/uploads/2017/01/HF-ZL_2017_programma.pdf). Ziņojumi tiks publicēti rakstu krājumā.

Piedalīšanās konferencē ir vērtīgs ieguvums gan jauniem, gan pieredzes bagātiem zinātniekiem. Nozīmīgi ir personiskie kontakti un diskusijas, kurās notiek domu apmaiņa, papildinot līdzšinējos pētījumus gan metodoloģiski, gan saturiski.