Turaidas muzejrezervāta pārstāvji godina Pērsieti viņa atdusas vietā Turaidas kapos

Šogad atzīmējam rakstnieka Pērsieša (īstajā vārdā Kārļa Zemīša) 155. gadskārtu. Viņš dzimis 1862. gada 14. aprīlī tagadējā Kokneses novada Iršu pagasta Siljāņos. Vecāku mājas atradās pie Pērses upes, no kuras Pērsietis ieguvis pseidonīmu.

Laikā no 1893. gada līdz 1901. gadam Pērsietis strādājis par Turaidas pagasta rakstvedi. Miris 1901. gada 28. martā un apbedīts Turaidas kapos.

Nozīmīga Pērsieša dzīves daļa ir saistīta ar literāro jaunradi, kurai viņš jau pievērsies skolas laikā, bet visintensīvāk 19. gadsimta 90. gados. Viņš zināms gan kā satīrisku dzejoļu, epigrammu, fabulu, gan kā stāstu autors. Viņas darbi publicēti laikraksta ‘Dienas lapa” literārajā pielikumā, kā arī izdoti atsevišķos rakstu krājumos.

Pērsieša darbi balstās paša vērojumos. Strādājot par rakstvedi, viņš satika gan zemniekus, gan muižas pārstāvjus, lauku ierēdņu, gan pilsētu strādniekus un veikli aprakstīja tās dažādās situācijas, kas rodas starp cilvēkiem un ir laikmeta norišu ietekmētas.

Laikabiedri par Pērsieti saglabājuši labas atmiņas un kā liecinieki tam ir kāda turaidieša vārdi teikti literātam Alfrēdam Gobam: “Tas ir cilvēks, kam pagastā nav neviena ienaidnieka.”