Vakar, 19. aprīlī, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un darbinieki Siguldas kapsētas atdusas vietā pieminēja, dalījās sirsnīgās atmiņās un godināja savu ilggadējo kolēģi Ainu Salmani 80. dzimšanas dienā.

Savu bagāto darba mūžu, sākot no 1963. gada, Aina Salmane, aizvadīja Siguldā un Turaidā. Viņas vitalitāte, aizrautība, mūzikas mīlestība apvienojumā ar cīnītājas garu par savām idejām briedēja augļus kultūras jomā it visā, ko Aina darīja kā Siguldas bērnu mūzikas skolas direktore, vairāku vokālo ansambļu un koru vadītāja, folkloras kopas “Senleja” dibinātāja un vadītāja, Turaidas muzejrezervāta Folkloras nodaļas vadītāja.  Ainas Salmanes mūžs grodi savijies ar latviešu tautasdziesmu.  Atmodas laikā katru svētdienu Dainu kalnā Turaidā viņas gādībā folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no dažādiem Latvijas novadiem ar dziesmām stiprināja, apliecināja un uzturēja tautas brīvības garu. Aina Salmane bija viena no folkloras kustības aizsācējām Latvijā, starptautisko folkloras festivālu “Baltica” organizētājām un bija festivāla mākslinieciskās padomes locekle.

Aina Salmane visā sava darba mūža garumā bija Siguldas kultūras dzīves aktīva dalībniece un tradīciju uzturētāja. Viņu vienmēr interesēja līdzcilvēki un arī Anitas Mellupes grāmatā “Satiekamies Siguldā” Aina Salmane ierakstījusi stāstu par saviem skolēniem: “Lielus pārsteigumus man dzīvē sagādājuši mazie siguldieši, kurus mammas un tēvi pie rokas veda uz mūzikas skolu. Nekad nevar zināt, kas no kura dzīvē izveidosies! Tīrie joki, ja atceros, piemēram, Zigfrīdu Muktupāvelu, mazu, sapucētu un saķemmētu paipuisīti, kurš tagad ir brīnišķīgs mūziķis un katrā tikšanās reizē patiesi iepriecina. man nebija ne jausmas, ka no trompetistiem  Egila Siliņa un Miervalda Jenča iznāks vokālisti, to pat Finks nevarētu paredzēt. Liktenis dara brīnumus, ja vecākiem pietiek pacietības bērnus pa skolām un pulciņiem izvadāt, kur nav vecāku atbalsta – talantam izsisties daudz grūtāk. Lieni Circeni gan jau no pirmajām klasēm sajutu kā topošo izcilu pianisti, kurai uzplaukt palīdzēja prasīgā skolotāja Lidija Meija”. Par sevi viņa teica: “Šodien sevi sajūtu kā visīstāko siguldieti, te ir aizritējusi mana nozīmīgākā dzīves daļa.”

Arī šodien vairākas siguldiešu paaudzes un folkloras kustības daudzi dalībnieki glabā skaistas atmiņas par tikšanās brīžiem, mūzikas apguvi un kopīgu muzicēšanu, folkloras izzināšanu un kopā būšanu ar vitālo personību Ainu Salmani.