Atis Kronvalds

Šogad 15. aprīlī izcilajam pedagogam, valodniekam, sabiedriskajam darbiniekam Atim Kronvaldam (1837 – 1875) aprit 180. dzimšanas diena. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne konferences “Valoda laikā un kultūrtelpā. Atim Kronvaldam - 175” atklāšanā pauda: “Katrai vietai ir savs lepnums, savs gods, ko rada cilvēki, kuri dara diženus darbus. Mūsu pateicība un cieņa Atim Kronvaldam par viņa padarīto, par savas tēvu zemes mīlestības mācību, par latviešu valodas cieņā un godā turēšanu un citiem to ievērot aicināšanu”. Siguldu ar Ati Kronvaldu saista notikumi, kuri risinājās 19. gadsimta 60. gados, laikā, kad lielā daļā Eiropas bija nacionālās atmodas laiks. Daudzās zemēs notika revolūcijas, kuru rezultātā veidojās nacionālas valstis. Arī Latvijā, kas tajā laikā vēl bija cariskās Krievijas sastāvā sāka attīstīties pirmie nacionālās atmodas ideju asni.

Viens no galvenajiem nosacījumiem nacionālās apziņas celšanā bija izglītībai. 1818. gadā Kurzemē un 1819. gadā Vidzemē tika atcelta dzimtbūšana, pakāpeniski notika saimnieciskās un ekonomiskās pārmaiņas un palielinājās izglītības loma latviešu dzīvē. Pirmie latvieši devās uz Pēterburgu, Tērbatu un Maskavu mācīties, bet, mājās atgriezušies, dalījās ar iegūtajām zināšanām. Kāds vācu mācītājs šos jaunos progresīvos latviešus nosauca par jaunlatviešiem. Ar saviem centieniem jaunlatvieši 19. gadsimta vidū veicināja tautas izglītības, kultūras un nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Viens no lielākajiem jaunlatviešu sasniegumiem bija 1874. un 1875. gadā pieņemtais lēmums par latviešu valodas kā mācību valodas ieviešanu tautskolās.

Kronvalds Atis bija viens no aktīvākajiem jaunlatviešiem. Viņa devums latviešu valodas izkopšanā un attīstībā, kultūras procesu virzībā, tautas pašapziņas celšanā ir nenovērtējams. Turaidā, kur “Sveices mājā” laikā no 1848. gada līdz 1871. gada notika Vidzemes skolotāju konferences, 1869. gada konferencē, pārtraucot ierasto kārtību runāt vācu valodā, pirmo reizi rakstnieks un publicists Atis Kronvalds savu runu teica latviski un aicina cīnīties par latviešu valodas vietu un lomu izglītības darbā. Tā bija liela uzdrīkstēšanās, kuru vadīja vislabākie centieni un savas tēvzemes un dzimtās valodas mīlestība. Kādā no savām runām lieliskais orators norādīja „mēs latvieši, turamies cieši un uzticīgi pie tēvu valodas un savas tautības un tās nevaram ne par kādu naudu pārdot - tādēļ, ka mums nebūtu neko citu dot vietā, kas būtu tikpat svarīgs un cienīgs tautas civilizācijas interešu ziņā.”

Lai pievienojamies Ata Kronvalda aicinājumam: “Kopsim kopības prātu!”