Šogad 14. aprīlī rakstniekam Pērsietim, īstajā vārdā Kārlim Zemītim (1862 – 1901), aprit 155. gadskārta. Godinot Pērsieti jubilejā, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centru sagatavojis izstādi “Pērsietim 155”, kas 13. aprīlī plkst. 11.00 tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stendera lasītavā un interesentiem būs apskatāma līdz 1. augustam. Izstādē eksponēti priekšmeti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta krājuma - Pērsieša publicētie darbi, manuskripti, fotoattēli, pastkartes ar Pērsieša dzeju un citi materiāli, kas piedāvā ieskatu rakstnieka dzīves gājumā un literārajā darbībā.

 Turaidas muzejrezervāts, sagaidot Pērsieša 155. jubileju, izdevis grāmatu “Muiža pagasta rakstveža skatījumā”, kuras atvēršana notiks 13. aprīlī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Grāmatā iekļauta Pērsieša darbu izlase, biogrāfiskas ziņas par rakstnieku, kā arī izvērsts Turaidas muižas vēstures raksturojums un Viestura Vecgrāvja literatūrzinātnisks pētījums, kas akcentē inteliģenta un iejūtīga cilvēka aso sociālpsiholoģisko redzējumu par pretrunīgo laikmetu.  Turaidas muzejrezervātam, sagatavojot grāmatu, bija svarīgi ne tikai izcelt no aizmirstības daļu no Pērsieša literārā mantojuma, bet arī apvienot to ar pētījumu un komentāriem, kuru uzdevums ir analizēt rakstnieka daiļdarbus noteiktā laiktelpā no kultūrvēsturiskā viedokļa.

Pērsietis (Kārlis Zemītis) astoņus gadus, no 1893. gada jūlija līdz pat savai nāvei 1901. gadā, strādāja par Turaidas pagasta rakstvedi. Šajā laikā tapa literāri darbi, kuros viņš aprakstīja vidi, kurā dzīvoja un kuru pazina. Grāmatā “Muiža pagasta rakstveža skatījumā” publicēti tie rakstnieka darbi, kas tapuši Turaidā pavadītajos gados un kuros vistiešāk konstatējami Turaidā pavadītā laika atspulgi.

Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane: “Pērsietis savā īsprozā un dzejojumos spēja uzzīmēt bagātīgu muižas kalpotāju tēlu galeriju: pārvaldnieks, viņa palīgs, namiķis, kučieris, muižas kalps, ķēkšas un kalpones, krodzinieki, kurpnieks, kalēja palīgs un citi. Iespējams, ka šo tēlu ārējā izskata raksturojums un rakstura iezīmes nav noskatītas tieši Turaidas muižā, tomēr to pamatā ir muižas dzīves vērojumi – stāstos atklājas gan amatu lomas muižas hierarhijā, gan sava laika priekšstati par muižu un tās iemītniekiem, atklājot muižas sabiedrības reizēm cietsirdīgo un bezjūtīgo attiecību vidi. Tā bija vide un sabiedrība, ar kuru diendienā gan darba gaitās, gan brīvajā laikā nācās saskarties Pērsietim, un lai gan nevar strikti apgalvot, ka tēlu prototipi ņemti tieši no Turaidas muižas un pagasta, tomēr ir iespēja mēģināt saskatīt tās attēlojumu viņa darbos”.