Turaidas
muzejrezervāts

Pārbaudes arheoloģiskie izrakumi Turaidas baznīckalnā


Arheoloģisko izrakumu noslēguma dienā

Arheoloģisko izrakumu noslēguma dienā

Šogad, jūlija mēnesī, tika veikti arheoloģiskie izrakumi Turaidas baznīckalnā – senās viduslaiku kapsētas vietā, kura pastāvējusi no 13. gadsimta līdz 1772. gada beigām. Darbu mērķis bija noskaidrot kapsētas robežas un to aptverošā, senā žoga vietu, lai, iespējams, nākotnē to atjaunotu tādu, kāds žogs varētu būt izskatījies 18. gadsimta vidū. Darbus finansēja Turaidas muzejrezervāts. Arheoloģiskajos izrakumos jau piekto sezonu piedalījās Siguldas novada skolu jaunieši, kuru dalību vasaras nodarbinātības projektā finansēja Siguldas novada dome. Šogad darbos piedalījās Dana Gulbe, Liena Kāpiņa, Ralfs Amadejs Lāčaunieks, Rolands Bulduris, Jānis Urtāns un Mārcis Kļaviņš, turklāt Rolands strādāja otro, bet Jānis un Mārcis jau trešo vasaru.

Darbu gaitā pa kārtām tika noņemta zeme 28m2 platībā kalna dienvidaustrumu stūrī vietā, kur kalna virsma pāriet nogāzē. Zemē bija daudz kaulu no jau senatnē pārjauktiem apbedījumiem, jo tā sauktais “kaulu kambaris” – speciāli izbūvēta telpa, kādā viduslaikos šādus kaulus ievietoja, Turaidā nepastāvēja visu to laiku kopš ap baznīcu atradās kapsēta.

Izrakumu laukuma izpētes darbu laikā

Izrakumu laukuma izpētes darbu laikā

Zem sajauktās zemes tika konstatēti arī četri neskarti un divi daļēji postīti senie apbedījumi. Lai gan izrakumu sākotnējais mērķis nebija apbedījumu izpēte, tie darbu gaitā tika attīrīti. Mirušie bija guldīti pēc kristīgām tradīcijām uz muguras, izstieptā stāvoklī, ar galvu uz rietumiem, bez līdzi dotiem priekšmetiem. Tādi gan bijuši dažos citos, senāk pārjauktos apbedījumos, jo pārraktajās zemēs tika iegūti atsevišķi atradumi. Tai skaitā trīs kopā salipušas monētas, iespējams, feniņi kalti kā brakteāti ar vienpusēju monētspiedi.  Viens no tiem atgādina Hamburgas brakteātu. Ja pieņēmums apstiprināsies, tad monēta būtu datējama ar 13. gadsimta otro pusi, tomēr lielāku skaidrību varēs iegūt pēc to attīrīšanas no apsūbējuma – patīnas. Atrastas tika arī četras bronzas saktas – trīs nelielas pakavsaktas ar atrotītiem galiem un viena šeit retāk sastopama riņķsakta ar četriem stūrainiem izvirzījumiem. Tās, visticamāk, datējamas aptuveni ar 15. gadsimtu. Vēl tika atrasti dažādi dzelzs priekšmeti – zirgu skrāpis, jostas sprādze, nazīši un vairākas kalēja kaltas naglas, kas zemē nonākuši ne vēlāk par 1772. gadu.

Darbu galvenais mērķis – kapsētas robežas iespējamā vieta – tika konstatēta kalna austrumu nogāzes vidusdaļā vietā, kur krasi izbeidzas gan uzjauktie kauli, gan neskartie apbedījumi. Diemžēl kādas senā žoga paliekas vai mietu vietas netika atrastas. Jāatzīmē, ka šo vietu kā iespējamo kapsētas robežas vietu norādīja arī iepriekšējā gadā veiktie pētījumi ar ģeoradaru. Tomēr gar pašu kalna pakāji konstatējām sakrautu akmeņu un  ķieģeļu grēdu. Lai noskaidrotu, vai tie vienkārši sakrauti no blakus esošā lauka vai mērķtiecīgi izlikti un veidoti kā kapsētas valnis, jāveic pētījumi arī turpmāk, jo šajā reizē attīrīta minētā veidojuma daļa.

Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, izrakumu vadītājs Egils Jemeļjanovs

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts