Turaidas
muzejrezervāts


Ziemassvētku apsveikumu kartītes no muzeja krājuma


Tuvojoties gada nogalei, Turaidas baznīcā no 23. decembra atvērta izstāde “Ziemassvētku apsveikuma kartītes Turaidas muzejrezervāta krājumā”, kurā eksponētas dažādu gadu Ziemassvētku apsveikuma pastkartes. Šobrīd muzeja krājumā glabājas pāri par simts Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Izstāde apskatāma Turaidas baznīcā no 23. decembra līdz 7. janvārim, katru dienu no plkst. 10.00 – 17.00.

Ziemassvētku apsveikumu kartītes ar tipogrāfijā iespiestiem apsveikumu tekstiem Latvijas teritorijā sāk TMR 14309izplatīties 19. gadsimta beigās un ātri kļūst par pazīstamu un iecienītu saziņas līdzekli. Ar to izgatavošanu nodarbojas grāmatizdevēji, un tās tiek drukātas uz laba, augstvērtīga papīra.

TMR 23207Ziemassvētku kartīšu noformējums gadu gaitā nav daudz mainījies - dominē egļu zari un sniegotas lauku ainavas, kuras papildina stirniņas vai koši putniņi, eņģeļi, kā arī priecīgi bērni pie eglītes. Atšķirīgas no zīmētajām, mazliet naivajām pastkartēm, ir 20. gadsimta 20. gados sūtītās kartītes, kuru izgatavošanā izmantotas kolorētas fotogrāfijas ar pastkartes vienā malā uzdrukātām dzejas rindām. Piemēram, uz vienas no kolekcijas atklātnēm lasāms vēl šodien populārais Jāņa Poruka dzejolis “No baznīcas braucot Ziemassvētku vakarā”, uz citas nodrukāts Saulieša dzejolis “Kā zeltā stīgo pirmie saules stari” u.c.

TMR 23191Starp atklātnēm ar romantiskajiem sižetiem apskatāmas arī vairākas ar dinamiskākiem, praktiskākiem sižetiem. Piemēram, uz kādas kartītes attēloti divi vīri, kuri brien pa sniegu pār lauku uz mežu. Vienam no viņiem rokā zāģis, otrs pār plecu pārlicis cirvi. Zem zīmējuma zeltītiem burtiem rakstīts: “Priecīgus Ziemas svētkus.” Citas Ziemassvētku apsveikumu kartītes noformējumā virs sniegotiem laukiem un  baznīcas, kuras logos mirdz svētku gaismas, redzama lidmašīna.  Pastkarte sūtīta 1931. gadā un, domājams, atspoguļo sava laika aktualitāti – 1930. gadā Satiksmes ministrijas Gaisa satiksmes daļa sāk reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas.

Liela daļa no muzeja krājumā esošajām apsveikumu kartītēm izmantotas kā pastkartes personīgai korespondencei, kuru teksti apliecina sūtītāja sirsnīgās jūtas pret saviem tuviniekiem un mīļajiem. Bieži uz pastkartēm jau tipogrāfiski iespiests ir apsveikuma teksts: “Priecīgus Ziemas svētkus!“, toTMR 14295krmēr sūtītāji arī ar savu roku raksta apsveikuma vārdus, izsaka arī labas veselības vēlējumus, piemēram, “Sveika maziņā. lai šis manas rakstu rindiņas tevi un tavus mīļus piederīgus atrastu pie mīļas un dārgas veselības, jo tā ir cilvēkam visdārgākā manta.” Kādas 1929. gada decembrī sūtītas kartītes apsveikums ir sekojošs: “Sirsnīgus sveicienus nosūtu Jums visiem šajos siltajos skujiņu svētkos!” Savukārt kādā no Dobeles 1926. gadā sūtītas apsveikumu kartītē lasāmas šādas rindas: “Novēlu jums visiem priecīgus Ziemas svētkus. Šogad mūs negaidāt pa svētkiem ciemā, jo nav iespējams braukt. Šogad jāiet uz baznīcu Dievu pielūgt. L.K.” Vairāku kartīšu tekstos sūtītājs paziņo par savu ciemos ierašanās laiku vai arī aicina svētkus svinēt kopā viņa mājās. Viena no vecākajām Ziemassvētku kartītēm Turaidas muzejrezervāta krājumā  ir datēta ar 1913. gada decembri. Šajā pastkartē apsveikuma teksts ir tipogrāfiski iespiests un korespondencē rakstītājs to neatkārto, bet lasāma sarakste par vecāku apciemojumiem svētku laikā: “Mīļie vecāki! Mēs jums paziņojam, ka pa Ziemas svētkiem mēs nebūsim mājā, bet brauksim uz Sauku(?) pie vecākiem. Mans tēvs bij iebraucis Rīgā ar cūkām pagājušo ceturtdien. Mēs izbrauksim no Bolderājas 23. decembrī. Pa Jaungadu mēs būsim mājās… jūs …atbrauciet pie mums”.

Apsveikumu kartītēs, kuras sūtītas 20. gadsimta 30. gados, nereti tiek rakstīti vēlējumi ne tikai Ziemas svētkos, bet arī TMR 14295Jaunajā gadā, piemēram, “Novēlu Tev priecīgi pavadīt svētkus, un tai jaunā gadā to vislabāko. Palieci mīļi sveicināta no Vandas. 23.12.1930”. Par koķetu noskaņojumu, rakstot apsveikumus, liecina kāda sūtītāja 1928. gadā rakstītais: “Priecigus minētos svētkus, jauki saņemt un jauki pavadīt, jautru amizieri vēlē Marija”.

Tradīcija sūtīt apsveikumus aizvien mainās, ar roku rakstītas apsveikumu kartītes saņemam daudz retāk, arvien biežāk draugus un tuviniekus apsveicam, izmantojot mūsdienu saziņas iespējas, sūtot īsziņas vai rakstot apsveikumus elektroniskajā pastā. Tomēr arī mūsdienās ir daudz entuziastu, kuriem svarīgi sūtīt ar roku rakstītu pastkarti, tādējādi izrādot īpašu uzmanību pret saņēmēju.

Priecīgus Ziemassvētkus!

Aija Dzene Turaidas muzejrezervāta krājuma galvenā speciāliste

        Aktuāli, Jaunumi, Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts