Turaidas
muzejrezervāts

porno
31+

Arhitekts Gunārs Jansons (1928–2013) un Turaidas pils atjaunošana


IMG_1588Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors arhitekts Gunārs Jansons bija viens no sava laika izcilākajiem Latvijas seno koka ēku un viduslaiku arhitektūras pieminekļu pētniekiem un restaurācijas projektētājiem. 20. gadsimta 60.–80. gados viņš veica Turaidas pils arhitektūras palieku izpēti un izstrādāja rekonstruktīvās restaurācijas projektu. Šī gada 4. aprīlī pienākusi arhitekta Gunāra Jansona 90. jubileja, kuru Turaidas muzejrezervāts atzīmē ar viņa personībai veltītu izstādi “Gunārs Jansons un Turaidas pils atjaunošana” un diskusiju “Personības loma kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā”.

Arhitekta dzīves pavasaris

2007_Jansona_gramatas_atklasana_IMG_4606“Esmu rīdzinieks, bet man ir kurzemnieka sirds,” raksta G. Jansons atmiņu grāmatā „Savas dzīves piemiņai”, kura ar Turaidas muzejrezervāta atbalstu iznāca 2017. gadā. Arhitekta vecāki cēlušies no Latvijas rietumdaļas – tēvs Georgs Jansons dzimis Cīravā, bet māte Emīlija Jansone nāk no Jelgavas. Vairāku simtu lappušu garais stāstījums par savas ģimenes dzīvi 20. gadsimta 30. un 40. gados ir ne tikai bagātā valodā sacerēts atskats uz autora bērnību un jaunību, bet arī spilgtas laikmeta liecības par notikumiem, kas skāra ne tikai vienu Latvijas dzimtu vien. Pusaudža acīm vērotie dramatiskie atgadījumi Otrā pasaules kara jukās, sagrautā Vecrīga, bēgļu gaitas un frontes aizmugures dzīve Kurzemē – tās ir tikai dažas atmiņu drumslas, kam bijusi ietekme uz nākamā arhitekta dzīvi.

1954.gadā Gunārs Jansons pabeidza Latvijas PSR Valsts universitātes Arhitektūras fakultāti. Pēc dažu obligāto gadu atstrādāšanas viņam visu mūžu bija viena darbavieta, kas bija saistīta ar Latvijas seno arhitektūras pieminekļu saglabāšanu un restaurāciju. Tolaik to sauca par Latvijas PSR Ministru Padomes Arhitektūras pārvaldes Zinātniskās restaurēšanas darbnīcu, vēlāk par Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantori un citos līdzīgos nosaukumos. Iestāde gadu desmitiem ilgi līdz pat likvidācijai 1993. gadā atradās Vecrīgā, Mazajā Pils ielā 17/19 – ēkā ar daudziem tūristiem pazīstamo nosaukumu „Trīs brāļi”. Kādreizējā viduslaiku dzīvojamā nama šaurībā izbūvētajās telpās tika rasēti atjaunojamo arhitektūras pieminekļu plāni, projektētas restaurējamās detaļas un, rūpīgi izsverot visus savāktos materiālus, zīmēti uzmetumi rekonstrukcijām.

Nozīmīgākie restaurētie arhitektūras pieminekļi

Vārds „restaurēt” nozīmē „atjaunot sākotnējā veidā un izskatā”. To iespējams izdarīt tad, ja no senās ēkas saglabājies apjoms, bet laika gaitā pārveidotajās detaļās nojaušamas agrākās formas. Ja ēka pārlaidusi jau daudzus gadsimtus, tad tā lielākoties ir krietni pārbūvēta vai pat daļēji sagruvusi. Šādā gadījumā atjaunošanas laikā jāizmanto rekonstrukcija – zudušās celtnes daļas jābūvē no jauna, izmantojot pavisam fragmentāras atliekas, senus aprakstus un zīmējumus vai ārzemēs atrodamu līdzīgu ēku izskatu.

Kopš 1958. gada arhitekts Gunārs Jansons projektējis restaurāciju un rekonstrukciju vairākām dzīvojamām ēkām Vecrīgā, pamatīgi izpētījis pārbūvētos namus bijušā Franciskāņu klostera teritorijā Rīgā, Šķūņu un Laipu ielas apņemtajā kvartālā, projektējis restaurāciju bijušās Lielās Ģildes Minsteres istabai un Bloka muižiņai Pārdaugavā, veicis Ainažu jūrskolas memoriālā muzeja un Jukuma Vācieša memoriālās mājas Jaunlutriņos atjaunošanu, iedziļinājies Kuldīgas, Jelgavas un citu Kurzemes mazpilsētu koka ēku saglabāšanas problēmās, bet 20. gadsimta 90. gados kopā ar arhitektu Gunāru Zirni pievērsies Rīgas Melngalvju nama arhitektūras un vēstures izpētei, kā arī kompleksā atjaunošanas projekta izstrādei.

Paralēli citiem darbiem arhitekts Gunārs Jansons daudz pūļu veltījis Latvijas viduslaiku piļu izpētei un saglabāšanai, īpašu uzmanību veltot diviem ievērojamiem pieminekļiem. 1961.–1975. gadā viņš veicis Ikšķiles pils un baznīcas drupu arhitektonisko izpēti un izstrādājis konservācijas projektu. Otra pils, kas gadu desmitiem aizņēma arhitekta uzmanību, bija Turaida.

 Turaidas pils atdzimšana

Turaidas pilsdrupas ar milzīgo, augsto torni, kas pacēlās pāri koku galotnēm, vienmēr bijušas tūristu iecienīts apskates objekts. Lai apmeklētājiem nodrošinātu ērtu pieeju augšstāvam, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz Gaujas senieleju, jau 20. gadsimta 50. gados notika torņa augšdaļas izbūve un pārsegšana. Piedalīšanās Turaidas pilsdrupu uzmērošanā 1959. gadā bija viens no pirmajiem uzdevumiem, kuru jaunajā darbavietā saņēma arhitekts Gunārs Jansons.

Pagāja gadu desmits, un viņš tika nozīmēts par Turaidas pils restaurācijas projekta vadītāju. Laikā no 1968.–1990. gadam Gunārs Jansons veicis pilsdrupu arhitektūrvēsturisko izpēti, rūpīgi studējot un uzmērojot gan virs zemes saglabājušās celtņu paliekas, gan arheologu atraktos mūru pamatus. Vairāk nekā divu gadu desmitu laikā uzmērots desmitiem plānu, dokumentēti mūru izmēri, būvmateriāli un novietojums, zīmēti sienu notinumi un interesantākās būvdetaļas, fiksētas ēku sienās saskatāmās pārbūves, nišu, ailu un arku paliekas, kā arī konstatētas visas pils plānojuma izmaiņas. Vienlaikus ar pakāpenisko Turaidas pilsdrupu izpēti tapa atjaunošanas projekti lielā pusapaļā torņa apakšstāvu restaurācijai un dažādi varianti augšstāvu un jumta rekonstrukcijai, dienvidu korpusa apakšstāva konservācijai un augšstāvu izbūvei, austrumu korpusa pamatu konservācijai un kontrforsu nosegšanai, kā arī galvenā pagalma ziemeļaustrumu stūra ēkas apakšstāva atjaunošanai.

Tā kā Turaidas pilī bija nepieciešams veikt gan restaurēšanu, gan rekonstrukciju, tad Gunārs Jansons, apvienojot abas jomas, nosauca savu darbu par rekonstruktīvu restaurāciju. Tās rezultātā tika nostiprināti grūstošie mūri un ar pietāti uzbūvētas zudušās daļas, jauni augšstāvi un pārsegumi, lai veidotos viens veselums – uzskatāms piemērs, kā kādreiz varēja izskatīties Turaidas viduslaiku pils. Lielie būvdarbi – pils atjaunošana notika 20. gadsimta 70.–80. gados. Tie bija „attīstītā sociālisma” apstākļi, kad regulāri trūka būvmateriāli un ik pa laikam bija problēmas ar tehniku vai strādniekiem. Tomēr tieši tolaik notika Turaidas viduslaiku pilsdrupu – unikāla arhitektūras pieminekļa saglabāšana nākamajām paaudzēm. Līdz ar to pils ēkās un torņos varēja iekārtot muzeja ekspozīcijas un tās kļuva pieejamas apmeklētājiem.

Turaidas pils 16. gadsimtā. G. Jansona rekonstrukcijas zīmējums 2004

Turaidas pils 16. gadsimtā. G. Jansona rekonstrukcijas zīmējums 2004

Gan speciālistiem, gan interesentiem izprast Turaidas pils arhitektūras attīstību laikā no 13. līdz 16. gadsimtam palīdz Gunāra Jansona rūpīgi izstrādātie grafiskās rekonstrukcijas zīmējumi. Tajos parādīts, kādas ēkas varēja izskatīties sākumā, kad tās uzceltas, un gadsimtu vai pāris vēlāk, kad tās bija pārbūvētas. G. Jansons mēģinājis savos zīmējumos iespējami precīzi attēlot 1590. gada pils revīzijas aprakstā minētos novērojumus par ēku izskatu, stāvu skaitu, durvju un logu ailu izvietojumu. Diemžēl revīzijas ziņas ir skopas un nav neviena senāka apraksta, ne arī zīmējuma, kas varētu liecināt par pils izveidojumu pirms 16. gadsimta. Tad arhitekts talkā ņēmis savas pamatīgās zināšanas par citām Eiropas viduslaiku pilīm, kas attēlotas un aprakstītas grāmatās, kā arī ļāvis vaļu savai fantāzijai, lai uzburtu zudušo torņu augšstāvus un jumtus ar visiem vējrāžiem, vai virs arheologu atraktajiem mūru pamatiem uz papīra „uzceltu” kādreiz bijušu korpusu.

Senās celtnes un grāmatas

IMG_1608Arhitekts Gunārs Jansons nav bijis tikai pētnieks un projektētājs. Viņa spalvai pieder arī piecas grāmatas: „Kurzemes pilsētu senās koka ēkas” (1982), „Arhitektūras pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā” (1987), „Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils” (2004), „Turaidas pils arhitektūra: 13.–17. gadsimts” (2007) un jau sākumā minētais atmiņu stāstījums „Savas dzīves piemiņai” (2017). Par publikācijām par Ikšķiles un Turaidas pili Gunārs Jansons tika apbalvots ar Kultūras mantojuma Gada balvu, kas izteica oficiālu atzinību arhitekta mūža darbam. Grāmatas uz gadu desmitiem paliks vērtīgs izziņas avots ikvienam, kam interesē Latvijas senā arhitektūra, tās izpētes, saglabāšanas un restaurēšanas problēmas.

Turaidas pils restaurēšanas un rekonstruēšanas laikā arhitekta Gunāra Jansona izgatavotie neskaitāmie rasējumi un projektu lapas glabājas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhīvā Rīgā. Toties atjaunotā Turaidas pils ik dienas pieejama ikvienam interesentam, kas vēlas aplūkot kādreizējo Rīgas arhibīskapa nocietinājumu, kas saglabāts, pateicoties arī izcilā restaurācijas projektētāja Gunāra Jansona veikumam.

Ieva Ose
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

Raksts publicēts žurnālā “Siguldas Avīze”, 2018, Aprīlis

    Aktuāli, Jaunumi, Publikācijas