Turaidas
muzejrezervāts

porno
Kopizstade_Muzeji_2018

Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeti Latvijas muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts”


No 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Pirmo reizi vienkopus ir izstādītas unikālas vēstures liecības no visas Latvijas, kas atspoguļo valsts vēsturi 100 gadu garumā. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji ar 1500 priekšmetiem. Tas ir nebijis notikums Latvijas muzejnieku saimē, kas pierāda muzeju spējas radoši sadarboties. Ar 20 krājuma priekšmetiem izstādē piedalās arī Turaidas muzejrezervāts.

Izstāde veidota kā hronoloģisks pēctecības stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē, iekļaujot dažādo laikmetu politiskos kontekstus, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojošus priekšmetus un cilvēku dzīvesstāstus.  Izstādē rādīti ne tikai Latvijas valstiskuma uzplaukuma periodi, bet arī traģiskie, neskaidrības un krīzes posmi, jo tie ne mazāk būtiski raksturo Latvijas izjūtu, un ir atstājuši nospiedumus mūsdienu sabiedrībā.

Latvijas 100 gadi un laiks pirms valsts izveides atainoti vienpadsmit tematiskajās daļās un Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeti izmantoti sešās no tām.

Pirmajā tematiskajā daļā “Zeme. Tauta. Nācija” aplūkojami četri mūsu krājuma priekšmeti. Sadaļā “Tauta” iespējams aplūkot 1791. gada Vidzemes kalendāru, kas atspoguļo latviešu rakstu valodas attīstību, jo 18. gs. 2. pusē strauji izplatījās dažādas tematikas laicīgā literatūra latviešu valodā – kalendāri, daiļliteratūra, rokasgrāmatas, kas pavēra jaunus latviešu valodas lietojuma apvāršņus. Šajā pašā sadaļā izvietoti arī divi pēc Nīcas un Bārtas tautastērpu paraugiem darinātie 1970. gadu Siguldas 1. vidusskolas deju kolektīva tautastērpa komplekti meitenēm.  Nīcas un Bārtas labi atpazīstamie tērpi parāda tautastērpa un latviešu tautas tēla nonivelēšanos kopš “tautiskā apģērba” plašās izplatības 20. gs. 30. gados un jo īpaši padomju laikā, kad latviete – tā bija sieviete Bārtas tērpā ar vainagu.

Fotogrāfija. Siguldas teātra aktieri pēc F. Ertneres iestudētās izrādes “Mazā kafejnīca”.  SM 4580

Fotogrāfija. Siguldas teātra aktieri pēc F. Ertneres iestudētās izrādes “Mazā kafejnīca”. SM 4580

Sadaļā “Nācijas tapšana” ievietota Krievijas valsts ierēdņa un publicista Jurija Samarina grāmata “Raksti par Baltiju II”, izdota  1915. gadā Petrogradā.  19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija vairāki  redzējumi par Baltijas politisko telpu, kuros  vācbaltieši un krievi, akcentējot atsevišķas reģiona norises, aprakstīja Baltiju kā savu “dabisko teritoriju”. Slavofila J. Samarina  raksti pret Baltijas provinču autonomiju izraisīja asu polemiku ar vācbaltiešu intelektuāļiem, kā arī veicināja vēlāko Baltijas pārkrievošanas politiku.

Ceturtajā tematiskajā daļā “Latvija – jauncelsmes ideāls”, kurā apskatīts demokrātiskās republikas (1920-1934) laiks, sadaļā par mākslu un tās jaunajiem virzieniem, aplūkojama 1926. gadā uzņemta fotogrāfija ar Siguldas teātra aktieriem pēc izrādes “Mazā kafejnīca”. Lugu iestudējusi režisore un kustību pedagoģe, dzimusi siguldiete, Felicita Ertnere, kura kopā ar Eduardu Smiļģi veidoja jaunā Dailes teātra savdabīgo stilu.

Fotogrāfija. Siguldas koru dalībnieki Rīgā. TMR 26543

Fotogrāfija. Siguldas koru dalībnieki Rīgā. TMR 26543

Piektajā tematiskajā daļā “Latviska Latvija” par Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma (1934-1940) laiku, sadaļā “Patriotisma audzināšana. 1938. gada Dziesmu svētki Valsts prezidenta protektorātā” eksponētas divas 1938. gadā uzņemtas fotogrāfijas ar Siguldas kora dziedātājiem IX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. Lai veicinātu sabiedrībā lojalitāti, autoritārais režīms enerģiski iesaistījās kultūras un sabiedriskās dzīves organizēšanā. Valsts savā kontrolē pirmoreiz pārņēma arī Dziesmu svētku rīkošanu, kas jau kopš 19. gadsimta veidoja būtisku latviešu identitātes daļu. 1938. gada Dziesmu  svētki Rīgā kļuva par vēl nebijušu tautiskuma un patriotiskuma parādi, kurā piedalījās ap 16 000 dziedātāju no 385 labākajiem lauku un pilsētu koriem.

Astotajā tematiskajā daļā “Personīgā Latvija. Padomju

Gaujas nacionālā parka nozīmīte TMR 21353

Gaujas nacionālā parka nozīmīte TMR 21353

lielvalsts sastāvā (1953-1986) uzsvērts toreiz valdošais kontrasts starp publisko un privāto jomu – ideoloģiju un personīgo telpu, kurā Latvijai piemita vienojoša vērtība. 20. gadsimta 70.-80. gados par aktuālu tēmu kļuva dabas aizsardzība, ainavas kopšana un tā bija tieši saistīta ar vietējā, savējā nozīmes apzināšanos. Gaujas ielejas pasargāšanai 1973. gadā tika nodibināts Gaujas nacionālais parks (GNP) un izstādē izvietoti GNP noteikumi un  nozīmīte. Šajā izstādes daļā redzami arī siguldietes Silvijas Misānes apbalvojumi kalnu slēpošanā  1970. gadu beigās.

Sadaļā “Latvijas sajūta” no Turaidas muzejrezervāta krājuma izstādīts 1985. gadā izdotais fotoalbums “Padomju Latvija”, kas liek domāt par Latvijas dabu un ainavu, kas stiprināja piederību Latvijai kā tēvzemei, nevis padomju republikai.  Sadaļā “Savējie sapratīs – latviskais kultūrā” redzams Vitolda Kucina plakāts “Turaida Dainu kalns” un Tautas daiļamata meistares Rolandas Prīmanes austā josta Dainu kalna atklāšanas pasākumam Turaidā 1985. gada 7. jūlijā.

Vitolda Kucina zīmētais plakāts Dainu kalna atklāšanas pasākumam. SM 12568

Vitolda Kucina zīmētais plakāts Dainu kalna atklāšanas pasākumam. SM 12568

Devītā daļa “Valstsgribas atdzimšana” veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanas laikam (1986-1991) un tās priekšplānā izvirzīta tēma par vēsturiskās atmiņas atjaunošanu. To atspoguļo eksponāts – ielas nosaukuma plāksne ar uzrakstu latviešu un krievu valodā – Padomju iela. Šī plāksne tika noņemta Siguldā 1989. gada 18. novembrī LTF mītiņā, atjaunojot vēsturisko ielas nosaukumu – Pils iela.

Atmodas laika raksturīgākā vizuālā liecība ir latviešu etnogrāfiskā zīme auseklītis, kas kļuva par Latvijas neatkarības atbalstītāju atpazīstamības zīmi. Auseklīša ornaments bija tik populārs, ka to izmantoja gan dažādu priekšmetu un iespieddarbu noformējumā, gan tērpu un telpu dizainā. Auseklītis redzams arī uz Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeta – pirmā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 88” suvenīra – plastmasas maisiņa.

Desmitās daļas “Sarežģītā demokrātija. Latvija 1991.-2004.” sadaļa “Digitālās Latvijas dzimšana” rāda, ka Latvijas valstiskuma atjaunošanas laiks sakrīt ar nepieredzēti strauju tehnoloģiju attīstību visā pasaulē, kas mainīja arī sabiedrības dzīvesveidu, informācijas apriti un cilvēku piesaisti laikam un telpai. Viens no priekšmetiem, kas atspoguļo šo laiku, ir Turaidas muzejrezervāta pirmais dators, kurš tika iegādāts 1991. gadā krājuma uzskaites pilnveidošanai un modernizācijai.

Izstādi “Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kurā katrs apmeklētājs var meklēt savu atbildi uz jautājumu “Kas ir Latvija?” iespējams apmeklēt līdz 2021. gada maijam.

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

Raksts publicēts žurnālā ” Siguldas Avīze”, 2018, Jūnijs

 

    Aktuāli, Jaunumi, Latvijai 100, Raksti