Piektdien, 7. septembrī Turaidas muzejrezervāts rīkoja pateicības pasākumu “Turaidas muzejrezervātam – 30”, kurā atklāja Turaidas pagasta magazīnā ekspozīcijas “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, notika grāmatas “Turaidas muižas Šveices māja” atvēršana, un tika teikti sirsnīgi pateicības vārdi daudziem jau daudziem sadarbības partneriem, kuri 30 gadu garumā ar domām, darbiem un vārdiem atbalstījuši Turaidas muzejrezervāta darbību.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne: “Ar 1988. gada 4. novembra Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 361 “Par Turaidas muzejrezervāta izveidošanu” aizsākas jauna lappuse Turaidas vēsturiskā centra mantojuma saglabāšanā un pārmaiņas muzeja darbībā. Atmodas laiks – Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības aktivitātes, Daugavas svētki, Dainu kalna atklāšana un dziesmotās svētdienas tajā, talkas savas zemes sakopšanai, Tautas frontes kustība un brīvība paust savu viedokli, bija iedvesmojošs laiks daudzu kultūras nozaru attīstībā. Muzejrezervāta izveides iecere bija izaicinājums tā laika sistēmai muzeju nozarē, un tas prasīja visai ilgu pārliecināšanas periodu, sākot jau ar 1980. gadu, kad tika izstrādāts projekts jaunajai administrācijas ēkai ar muzeja krātuvi un tika uzsākta Dainu kalna izveide. Muzejrezervāts veidots, ietverot sevī darbu, ko bija veicis Siguldas novadpētniecības muzejs, kuram trūka telpu krājuma glabāšanai, ekspozīcijām un muzeja darbībai.

Muzejrezervāta izveide prasīja Turaidas vēsturiskā centra ēku un teritorijas pārņemšanu apsaimniekošanā no zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda”, bet privatizācijas gaitā sākās sarežģīts process, arī tiesvedības, kas apstiprināja šīs teritorijas un ēku saglabāšanu valsts īpašumā. Būtisks pavērsiens darbības nostiprināšanā bija LR Ministru kabineta 1994. gada 1. marta noteikumi Nr. 61 “Par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu”, ar kuru apstiprināts nolikums un noteikta teritorija. 30 darbības gados ir bijušas dažādas pārmaiņas un krīzes situācijas, tomēr muzejrezervāta pamatuzdevums – sabiedrības interesēs saglabāts un uzturēts Turaidas vēsturiskais centrs ar tam raksturīgo dabas, kultūrvēsturisko vidi, pieminekļiem, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu  ir paturēts.

Turaidas muzejrezervāta darbības trīsdesmit gadi jau nav nekāds dižens skaitlis, ja salīdzina, ka pirms dažiem gadiem atzīmējām Turaidas pils kā kultūras pieminekļa 800 gadi. Taču Latvijas valsts 100 gades kontekstā mēs gribējām atcerēties laiku pirms 30 gadiem, kad Atmodas brīvības izpausmēs tapa vairākas nacionālas nozīmes kultūras institūcijas tāpat kā pirms 100 vai 90 gadiem. Šogad ir Eiropas kultūras mantojuma gads, un pirms 30 gadiem Latvijā tika dibināti muzeji un arī kultūras mantojuma aizsardzības institūcija - pieminekļu inspekcija, tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Veidojot ekspozīciju “Muzejrezervāts laikā un telpā” mūsu vēlme bija pastāstīt citiem un ieskatīties pašiem muzejrezervāta izveides un darbības vēsturē, pārrunājot to, kādas ir bijušas Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanas veiksmes un kā pārmaiņas 30 gados gan valsts dzīvē, gan kultūrā ir ietekmējušas muzejrezervāta darbību.  Ja mēs populārā skaidrojumā raksturojot kādu vēstures posmu, to apzīmējam ar laiku, tad Turaidas vēsturiskā centra tūkstošgadē, šie 30 gadi ir Muzejrezervāta laiks Turaidā.

Muzejrezervāts, tāpat kā citi muzeji, ir dzīvojis līdzi laikam, piedalījies un izdzīvojis 30 gadu laikā notikušās pārmaiņas: valsts neatkarības atjaunošana, apmeklētāju skaita samazināšanās un sastāva izmaiņas, privatizācijas process, finansējuma trūkums un krīze, muzejrezervāta vairākkārtējās struktūras izmaiņas, publiskās aģentūras laiks, mantojuma pārvaldījuma maiņa, darbinieku skaita samazināšana utt. Šodien atskatoties uz muzejrezervāta izveides sākumu un 30 gados padarīto, es saku paldies visiem, kuri snieguši atbalstu un ieguldījuši savu darbu, labās domas un idejas, bijuši kopā daudzos pasākumos, konferencēs, sekmējuši muzejrezervāta attīstību.

Muzejrezervāts vairākas reizes ir bijis uz likvidēšanas robežas, īpaši privatizācijas procesā. Taču sabiedrības atbalsts un kultūras mantojuma aizsardzības institūciju atbalsts, juridiski panākot īpašā statusa un aizsardzības zonu noteikšanu, bija izšķirošs, ka muzejrezervātam ir Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss un iespēja saglabāt Turaidas vēsturiskā centra kultūras pieminekļus.

Valsts atbalsts un lēmumi ir tie, kas nosaka, vai institūcija pastāv vai nē. Liels paldies Kultūras ministrijas vadībai, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Neskatoties uz ļoti sarežģītām situācijām, programmas “Mantojums” ietvaros ir restaurēta Turaidas baznīca, muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja, tapis muzejrezervāta Apmeklētāju centrs un atjaunotajā muižas dārznieka mājā, iekārtota ekspozīcija Gaujas lībiešiem. Šajā gadā pabeigta Klaušinieku mājas atjaunošana.

Lai mantojumu saprastu, vēsturi izzinātu, ir jāpaiet daudziem darba gadiem, jāiegulda liels darbs. Liels paldies Latvijas vēstures vadošiem speciālistiem, paldies Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Universitātei, Vēstures fakultātei, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un mūsu visciešākajiem sadarbības partneriem Vēstures institūtam.

Muzejrezervāta teritorija ietilpst divu pašvaldību administratīvajās robežās – Siguldas novadā un Krimuldas novadā. Pašvaldības ir tās, ar kurām muzejrezervātam ikdienā ir laba sadarbība, un šī sadarbība stiprina abas puses. Paldies par ieinteresētību un sapratni. Sabiedrības atbalsts ir katra muzeja sekmīgas darbības viens no nosacījumiem, bet īpašs spēks ir mūsu Atbalsta biedrībai. Paldies viņiem, kā arī daudzām citām nevalstiskajām organizācijām.

Jaunās ekspozīcijas “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā” iekārtotas Turaidas pagasta magazīnā, kas celta graudu glabāšanai drīz pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 19. gadsimta sākumā. No šejienes paveras panorāma līdz pašai Turaidas pilij, kas lieliski redzama  ziemā.

Turaidā ir daudz padarīts, bet daudz ir vēl darāmā. Vairāk nekā 40 paaudžu mantojums un cilvēku dzīve cilvēku radītais ir neizmērojama bagātība Latvijas kultūrvēsturiskajā stāstā.”