istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Lāčplēša Kara ordenis Turaidas muzejrezervāta krājumā


III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2072. Averss

III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2072. Averss

11.novembris ir Lāčplēša diena – Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena. Diena, kad neatkarīgās Latvijas valsts armijas karavīri 1919. gada 11. novembrī izcīna cīņu pār fon der Golca un Bermonta-Avalova vadīto karaspēku, padzenot to no Rīgas. Jau šajā pašā gadā 11. novembris tiek pasludināts par Lāčplēša dienu un Latvijas neatkarības gados ik gadu 11. novembrī tiek godināti kritušie karavīri. Padomju gados tā netiek atzīmēta. Lāčplēša diena kā vēstures atceres diena atkal tiek atjaunota no 1988. gada un tiek popularizēta ar nozīmīgiem Valsts svētku sarīkojumiem. 1990. gada 3. oktobrī, saskaņā ar Latvijas Republikas AP Likumu par svētku un atceres dienām, Lāčplēša diena tiek atzīta par kritušo varoņu piemiņas dienu.

Šajā dienā 1919. gadā simboliski tiek nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša kara ordeņa kavalieris A.Stalbe un tā skices un zīmējumus izgatavoja mākslinieks brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts. Lāčplēša kara ordeni piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu. Pirmie ordeņi 1920. gada 13. augustā ar MK lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – P.Radziņam, M.Peniķim, K.Berķim, O.Dankeram, J.Jansonam, J.Puriņam un J.Apinim. Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā tika piešķirtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.

III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2072. Reverss

III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2072. Reverss

Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2072, kas 1928. gada 1. novembrī piešķirts „Zaļās armijas” karalaika ierēdnim Kārlim Degterim Jāņa dēlam. Kārlis Degters dzimis 1896. gada 3. maijā Druvienas pagastā. 1914. gadā beidzis Bulduru dārzkopības skolu. 1919. gada martā iestājies nacionālo partizānu „Zaļās” armijas rindās. Cīnījies pret lieliniekiem Liezeres apkārtnē līdz 1919. gada maijam, kad šo apvidu sāka atbrīvot Latvijas karaspēks. 1919. gada 17. jūnijā iestājies regulārajā armijā. 1919. gada 21.-22. martā Kraukļu pagastā pie Lēģeru mājām Degteris sarkanarmiešu ielenkumā vadījis pretinieka atsišanu un māju aizstāvēšanu, pārvarējis desmitkārtīgu pārspēku un izvedis savus ļaudis no ielenkuma bez zaudējumiem. 28. maijā Kraukļu pagastā pie Mentes mājām vadījis partizānu grupu, kas uzbruka lielinieku daļai. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 3. Latgales divīzijas štābā, pēc tam aviācijas pulkā. Sasniedzis administratīvā kapteiņa pakāpi. Apbalvots ar TZO V šķiras vairākām medaļām. 1940. gadā strādājis par grāmatvedi Rīgas pilsētas izpildkopmitejas projektēšanas kantorī. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts, nosūtīts uz Soļikamskas nometni Usoļlagā. 1942. gada martā piespriests nāvessods nošauts 1942. gada 7. aprīlī Soļikamskā (čekas oficiālajās atbildēs vēlāk apgalvots, ka miris ar plaušu karsoni 1944. gada 20. novembrī).

1928.gadā piešķirti tikai 8 Lāčplēša Kara ordeņi un muzeja krājumā esošajam ordenim ir priekšpēdējais piešķirtais numurs. III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa forma ir stilizēts krusts (41 x 39 mm), kam ir baltas emaljas pārklājums ar sarkanu un zeltītu aplokojumu. Aversā krusta vidū medaljonā attēlots Lāčplēša tēls. Krusta stūros sakrustoti zobeni. Reversa medaljonā redzams – 11.novembris 1919. Krusta galos iegravēts teksts – Par Latviju. Tas nēsājams krūšu kreisajā pusē, piespraužot ordeņa lentes locījuma vietā.

Lai mūžīga piemiņa karā kritušajiem varoņiem!

    Aktuāli, Jaunumi, Latvijai 100