istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Jaunās ekspozīcijas viena priekšmeta stāsts. Latviešu zemnieku savienības Turaidas nodaļas karogs


TMR 19798Turaidas muzejrezervātā jaunās pastāvīgās ekspozīcijas “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” izveidē tika izmantoti vairāk nekā tūkstotis krājuma materiālu.  Kā vēstures avoti tie satur nozīmīgu informatīvo slāņu spektru un kultūras elementus, kas palīdz apmeklētājam gūt priekšstatu par sabiedrības pārmaiņu procesu ceļā uz Latvijas valsti. Sava īpaša vieta ekspozīcijā ir Latviešu zemnieku savienības Turaidas nodaļas karogam, kuru 1997. gadā muzejam dāvinājis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, vēsturnieks un arheologs Andris Caune.

Kopā ar karogu Turaidas muzejrezervāta krājumā saņemts arī Andra Caunes pierakstīts stāsts: “Mana mātes māsa Matilde Pētersone (dzim. Vītola 1897–1990) ar savu vīru Pēteri Pētersonu dzīvoja Turaidas pagasta “Kraujās”. Viņi abi bija aizsargi un aktīvi Zemnieku savienības biedri. Atceros, ka vācu laikā, kad es kā mazs zēns vasarās ciemojos “Kraujās”, redzēju Turaidas nodaļas karogu, piestiprinātu kātam, pārklātu ar baltu palagu vēl stāvot goda vietā “Krauju” mājas viesistabas kaktā. 1944. gadā Pētera onkulis ar dēlu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Matildes tante ar veco māti palika “Kraujās”. Pēc kara (II Pasaules karš) karogs vairs redzamā vietā nestāvēja. Salocīts, ielikts drēbju kulītē, tas glabājās kumodes atvilktnē kopā ar veļu.

1949.gadā manu tanti izsūtīja uz Sibīriju. Ātrumā grābjot līdzi ņemamās lietas, viņa kopā ar veļas gabaliem bija paņēmusi arī karogu. 1956. gadā, atgriežoties mājās, nekas no vecās iedzīves nebija saglabājies. Viņa apmetās “Krauju” vienīgajā brīvajā jumta istabiņā un turpināja glabāt tālajos ceļos līdzi vesto karogu.

Dažus gadus pirms nāves tante sāka tīrīt māju – dedzināja vēstules un citus sīkumus. Reiz apciemojot viņu, man tika parādīts vecais karogs un tad arī noklausījos stāstu par karoga ceļojumu. Tante teica: “Žēl man šo karogu sadedzināt, tik ilgi esmu to glabājusi, bet kurš to gribēs vēl glabāt, kam tas vajadzīgs?” Apsolīju noslēpt viņas relikviju pie sevis Rīgā. Tad arī man tika uzticēts vecais turaidiešu karogs turpmākai glabāšanai. Domāju, ka tagad, karogam atgriežoties Turaidas muzejā, tas savu garo ceļojumu ir pabeidzis un ieņems goda vietu muzeja ekspozīcijā. Tāpat kā cilvēkam arī katrai lietai ir savs dzīves stāsts”.

TMR 19798aLatviešu zemnieku savienības karogs darināts no plāna, zaļa vilnas auduma. Karoga labā puse šūta no gaiši zaļas krāsas auduma, uz tā aplikāciju tehnikā izšūts uzraksts: “LZS Turaidas nodaļa”. Kreisajā pusē uz tumši zaļa pamata mašīnizšuvumā ar baltiem zīda diegiem darināta devīze: “Par Latviju nacionālu, daiļu un spēcīgu”.  Aplikāciju tehnikā izšūtajiem auseklīšiem, mazajiem karodziņiem, trejlapu āboliņa lapiņām un “zig-zag” josliņām izmantoti baltas, sarkanas un dzeltenas krāsas audumi. Tā izmēri ir 200 x 150 cm. Laika gaitā karogs stipri cietis no kožu bojājumiem, kā arī vienā malā bija auduma zudums 30 cm garumā. Vairākās vietās bija dzelteni traipi. Lai šis Latvijas un Turaidas vēsturē nozīmīgais priekšmets atgūtu savu sākotnējo izskatu, tas ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu 2016. gadā tika restaurēts. Šo darbu paveica tekstiliju restauratore Daina Ziemele.

Līdzīga karoga fotogrāfija un apraksts publicēts avīzē “Brīvā Zeme” 1939. g. 20. VII rakstā “Lauksaimniecības biedrībām savs karogs”. Rakstā informācija, ka Lauksaimniecības kameras prezidijs atļāvis lauksaimniecības biedrībām izgatavot karogus pēc mākslinieka Anša Cīruļa zīmējuma. Zaļā krāsa simbolizējot latviešu zemnieku cerību pilno darbu. Tā veikšanai apvienoti zemnieku visos četros Latvijas novados – to vienību attēlo 4 stilizētas zvaigznes. Nobriedušas vārpas izteic zemnieku darba ražīgos panākumus. Zem simboliskā veidojuma ir biedrības nosaukums, bet zīmējuma centrā – tā gada skaitlis, kurā biedrība dibināta. Karogs ar metāla riņķiem piestiprināms pie brūna koka kāta, kas simbolizē zemi.

Turaidas karoga izšuvumam ir gandrīz tāda pati kompozīcija, analogas formas burti un stilistiski līdzīgs simbolisks zīmējums ar izšūtām vārpām un auseklīšiem, tāpēc var nešaubīties, ka Ansis Cīrulis bijis arī Turaidas karoga meta autors.”

20.gadsimta pirmajā pusē pilsoniskās apziņas veidošanos ietekmēja biedrības un organizācijas. 1917. gada aprīļa beigās tika dibināta Latviešu zemnieku savienība ˗˗ politiska partija, kas iestājās par lauksaimniecības attīstību un tautsaimniecības izaugsmi. Dažu mēnešu laikā tās biedru skaits pārsniedza 20 tūkstošus. Partijas nodaļas tajā laikā darbojās daudzviet, arī Turaidā.

Aija Dzene
Turaidas muzejrezervāta krājuma galvenā speciāliste

Raksts publicēts
Siguldas Avīzē, 2019, maijs

    Aktuāli, Jaunumi, Publikācijas un raksti