Turaidas
muzejrezervāts


Zviedrijas karalis Gustavs V Siguldā


TMR 17385Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas divi fotoattēli, kuros iemūžināta Zviedrijas karaļa Gustava V sagaidīšana un apsveikšana Siguldas stacijā. Pirms 90 gadiem 1929. gada 29. un 30. jūnijā Latvijā viesojies Zviedrijas karalis. Gustavs V (19.06.1858-29.10.1950) bija Zviedrijas karalis no 1907. gada līdz 1950. gadam. Šī bija atbildes vizīte pēc tā paša gada 28. maijā notikušās Latvijas valsts prezidenta Gustava Zemgala valsts vizītes Stokholmā.

Zviedrijas karaļa vizīte Latvijā bija nozīmīgs ārpolitikas notikums, un šīm divām dienām bija sagatavota spraiga programma. Jau 1929. gada jūnijā sākās nopietni sagatavošanās darbi. Dzelzceļa virsvaldē tika lemts par vilcienu, ar kuru Zviedrijas karalis brauks. Latvijā viesis ieradās no Igaunijas, kur viņa vizīte norisinājās arī divas dienas – 27. un 28. jūnijā. Laikraksta “Jaunākās Ziņas” 5. jūnija numurā lasām: “Vilciena sastāvā būs pavisam 7 vagoni un 2 lokomotīves. Pirmajā salonvagonā novietosies Zviedrijas karalis, otrajā salonvagonā – karaļa svītas sastāvs, trešajā vagonā – Latvijas iestāžu administrācijas: vilciena komandants, dzelzceļa virsvaldes un satiksmes atbildīgās personas un dzelzceļa policijas priekšnieks, politiskās pārvaldes priekšnieks u.c.; ceturtajā vagonā – vilciena apsardzība, piektajā – restorāns, sestā – viesu bagāža, septītā – kalpotāji. …. Ceļā uz Rīgu vilciens apstāsies tikai Valkā, Siguldā un Rīgā. “

SM 3895Augstā viesa sagaidīšanā tika iesaistīti Siguldas pilsētas iedzīvotāji un organizācijas. Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvā atrodama Zviedrijas karaļa Gustava V 1929. gada vizītes Latvijā programma. Šī dokumenta 2. punktā rakstīts: "Uz Latvijas un Igaunijas robežas Valkā vilcienu sagaida pulksten 6.45. Tanī iekāpj Viņa Majestātei Ķēniņam piekomandētā latvju svīta – Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs pilnvarots ministrs H. Albats, bijušais armijas komandieris ģenerālis P. Radziņš un armijas komandiera štāba priekšnieka palīgs pulkvedis M. Hartmanis, kā arī Latvijas sūtnis Zviedrijā K. Zariņš un Valsts Prezidenta privātais sekretārs M. Zanders. Valkas stacijā sapulcējušās vietējā administrācija, organizāciju delegācijas un skolu jaunatne. Tāda pati sagaidīšanas kārtība arī citās stacijās starp Valku un Rīgu. Viņa Majestātes Ķēniņa vilciens pieturēs Cēsīs un Siguldā.”

1926. gada 6. jūlija laikrakstā “Siguldas Ziņas” ievietots stāstījums par Zviedrijas karaļa sagaidīšanu Siguldas stacijā., kurā rakstīts, ka jau dienu iepriekš ēka rotāta ar ozolzaru un brūklenāju vītnēm, uz ēkas jumta plīvojuši deviņi karogi, gan Latvijas, gan Zviedrijas. Latvijas valsts karogi izkārti pie visām mājām, bet Zviedrijas karogi bijuši vēl tikai pie pasta ēkas, pilsētas valdes nama un apriņķa ģimnāzijas, kā arī pie Dr. Rubīna un Dr. Vīksniņa mājām. Tālāk seko karaļa vizītes norises apraksts:

 “29. jūnijā no agra rīta pilsētā liela dzīvība. Automobiļos ierodas aizsargi, dziedātāji, skolnieki. Ap pl. 9 stacijas perons ļaužu pilns. Pl. 9.27 stacijai tuvojas karaliskais vilciens, kuru velk zaļumu vītnēm appušķota lokomotīve. Apvienots koris, apmēram 200 dziedātāju sastāvā diriģenta vadībā dzied Melngaiļa “Cekulaina zīle dzied”. Ap 300 skolnieki māj ar Zviedrijas un Latvijas karodziņiem. [..] stāv skolnieki, skauti, sabiedriskās organizācijas. Pirmais no vagon-restorāna izkāpj Zviedrijas karalis Gustavs V, tad seko svīta krāšņos tērpos. Pirmais karaļa jautājiens, kur pilsētas galva. Viņam stādās priekšā pilsētas galva Dr. Rubins, Rīgas apriņķa priekšnieks Titmans un Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs Zvaigzne. Pa tam karalim tuvojas 14. g. veca pamatskolas skolniece tautas apģērbā un pasniedz karalim tautu ziedus: rudzu puķes un pīpenes, apvītas no balta zīda lentes ar latviskiem ornamentiem un apsveic karali tekoši: mēs skolas bērni priecājamies redzēt jūsu majestāti mūsu dzimtajā zemē. Pasniedzu šos ziedus no tās zemes, pār kuru kādreiz valdīja humānie zviedru karaļi. Šis laikmets ir gaiša lappuse Latvijas tautas vēsturē. Šos vārdus Zviedrijas karalim vācu valodā pārtulkoja Dr. Rubins. Pēc tam karalis izteica vēlēšanos apstaigāt sagaidītājus. Korim dziedot Graubiņa “Es uzkāpu kalniņā”, karalis, pilsētas galvas Dr Rubina un pārējās svītas pavadībā apstaigāja garā sagaidītāju rindas, sirsnīgi apsveikts ar karodziņiem un mutautiņiem. Gājiena laikā divas skolnieces tautas apģērbos karalim ceļa kaisīja puķes… Atvadoties, karalis izteicis savu sajūsmu par sirsnīgo sagaidīšanu un lūdzis nodot visiem sagaidītājiem savu sirsnīgu pateicību. Pēc deviņu minūšu ilgas stāvēšanas, karaļa vilciens devās tālāk, pavadīts no kora “Līgo” dziesmām, karodziņu un mutautiņu mājieniem. Kamēr vien varēja redzēt, karalis pa vagona logu ar cepuri rokā māja pēdējos atvadīšanās sveicienus. Karaļa sagaidīšanu uzņēma kinooperators. Dziesmas un visu, kas notika stacijā, padeva uz Rīgas raidstaciju speciāli uzstādīts radioraidītājs….”

Tā paša gada 20. jūlijā laikrakstā “Siguldas Ziņas“ publicēta pilsētas galvas Dr. Rubīna pateicība siguldiešiem par skaisto un sirsnīgo Zviedrijas karaļa sagaidīšanu, kas augsto viesi no Zviedrijas bija ļoti aizkustinājusi.

Anitas Mellupes sastādītajā  siguldiešu atmiņu krājumā “Satiekamies Siguldā!”, 240. lappusē ir neliels Edgara Ceskes sarunas ar kādu šīs tālās dienas notikumu dalībnieci - Aleksandru Jansoni (Vientiesi) atstāstījums: “…. Laikā, kad Latvijā viesojās Zviedrijas karalis, tieši viņa  Siguldas stacijā uz perona pasniedza augstajam viesim ziedus.” Aleksandra Jansone, Siguldas ģimnāzijas 1934. gada absolvente dzimusi Alūksnē, bet kopš bērnības dzīvojusi Siguldā Kaķīškalnā. Beigusi žēlsirdīgo māsu skolu un strādājusi P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā.

Zviedrijas karalis uz Siguldas zemes pavadīja tikai deviņas minūtes, taču cilvēku atmiņās šis notikums atstājis neizdzēšamas pēdas. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas skolotājas Ilgas Skutānes rakstītās atmiņas par Siguldas pilsētas dzīvi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Pieminēta arī Zviedrijas karaļa sagaidīšana Siguldas dzelzceļa stacijā: “Siguldas stacija manās atmiņās atsauc vēl vienu notikumu, kas risinājās tikai stacijā. Latvijā ieradās Zviedrijas karalis, bet braucot uz Rīgu, viņš izkāpa Siguldas stacijā. Nezinu, kāds bija nolūks, nezinu, ko runājās Siguldas kungi ar karali, bet atceros karaļa gaidīšanu. Pievienoju foto, kur redzams Siguldas jauktais koris, kurā dziedāja mani vecāki….. Manā atmiņā ir dziļi iespiedusies dziesma “Cekulaina zīle dzied” Em. Melngaiļa apdarē, ko toreiz dziedāja mūsu koris. Peronā bija cilvēku jūra, karalis izkāpa centrā. “

Sagatavoja Aija Dzene, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts