Turaidas
muzejrezervāts

35 stāsti par ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Ievads


4. maijā atvērtā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” ir uzsākusi savu patstāvīgo gaitu, uzņemot apmeklētājus un atklājot vēstures stāstus par straujo un sarežģīto 19. gadsimtu. Par brīvību, zemi, darbu, latviešu valodas attīstību, izglītību, nacionālās pašapziņas veidošanos un valsts izveidi. Ekspozīcijas vēstījumu veido 35 stāsti, kuriem mūsu publikācijās pievērsīsim uzmanību izceļot kādu ziņu, priekšmetu, dokumentu vai attēlu, kas redzams ekspozīcijā vai izmantots ekspozīcijas veidošanai.

Ievads.

Turaidas muižas saimnieciskā centra ainavā līdzās restaurētajai Turaidas pagasta magazīnas ēkai un gleznainajiem dīķiem lieliski iekļaujas atjaunotā Turaidas muižas klaušinieku māja. Tās restaurēšana notika 2016. gadā, vienlaicīgi muzeja direktores Annas Jurkānes vadībā mērķtiecīgi veidojot arī muzeja ekspozīciju. Jaunā ekspozīcija ir spilgti vizualizēts  un atraktīvs vēstures stāsts, kas ir pamatots nopietnā vēstures avotu un muzeja krājuma izpētē. Vēstures liecības par vidzemniekiem vairākās paaudzēs apzināja muzeja speciālisti un arī vēsturnieki no citām akadēmiskajām pētniecības institūcijām. Klaušinieku māja ir atjaunota savā sākotnējā apjomā, savukārt iekštelpās ir pielāgota modernām tehnoloģijām, kuras palīdz atklāt latviešu tautas sarežģītās vēstures līkločus no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819.gadā līdz nacionālas valsts nodibināšanai un Agrārajai reformai. Šī ekspozīcija papildina muzejrezervāta kopējo vēstures vēstījumu – Turaidas vēsturiskā centra tūkstošgades stāstu, kas atspoguļo visas Latvijas vēstures nozīmīgākos posmus ar Turaidas vēsturisko ēku, ainavas, ekspozīciju palīdzību. Ekspozīcijas pirmajā daļā ir iespēja sameklēt atbildi uz jautājumiem: Kas ir klaušinieks? Kas ir klaušu muiža Vidzemē 19. gadsimta pirmajā pusē?

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemniekam par sētas un zemes izmantošanu, tāpat kā iepriekš, bija jāveic neapmaksāts darbs jeb klaušas muižas labā.  Visa zeme joprojām bija muižnieku īpašums. Lai arī klaušu un nodevu lielumu noteica brīvprātīgs līgums starp muižnieku un sētas saimnieku, klaušu apmērs pieauga par labu muižniekiem – līdz ar brīvlaišanu tas palielinājās aptuveni divas reizes. Klaušu laiki (1819–1868) tautas vēsturiskajā atmiņā saistās ar smagu darbu, beztiesību un miesas sodiem. Bieži bija neražas gadi, kad zemnieku sētās valdīja bads.Tēmu “Klaušu muiža un klaušinieks” ekspozīcijā atklāj gan simbols “sastrādātās rokas”, gan muzeja eksponāti, starp kuriem unikāli rokraksti latviešu valodā – Turaidas muižas vaku grāmata (1816) un  Cēsu draudzes Strīķu muižas pagasta tiesas protokolu grāmata (1821–1853). Tāpat dažādus aspektus 19. gadsimta pirmās puses zemnieku un muižas dzīvē atklāj videostāsts “Klaušu muiža” – liecības par šo laiku saglabājušās laikabiedru atmiņās, tautasdziesmās, zīmējumos un dokumentos.

 
        Aktuāli, Jaunumi, Klaušinieku māja un ekspozīcija  

Turaidas muzejrezervāts