Turaidas
muzejrezervāts

Izskanējuši folkloras svētki “Mēs lībieši. Mēs latvieši”


Turaidā izskanējuši folkloras svētki "Mēs lībieši. Mēs latvieši", kuru mērķis - akcentēt lībiešu valodu un mantojumu un caur folkloras muzikālo valodu atklāt saites ar baltu mantojumu. Svētki bija emociju pārpilni, ikviens šajā dienā varēja dziļāk iepazīt lībiešu valodu un skaniski izbaudīt lībiešu un latviešu daudzveidību. Svētkus organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību un biedrību "Randalist".

Muzejrezervāta izstāžu zālē tika atklāta biedrības "Randalist" veidotā izstāde "Līvzeme. Randali/Jūrmalnieki", kurā portretēti Līvu krasta iedzīvotāji un jūrmalas ainavas. Atklāšanā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne vēstīja par Gaujas un Kurzemes lībiešu mantojumu, izteica pateicību daudzajiem sadarbības partneriem, lībiešu mantojuma saglabāšanas pētniekiem un popularizētājiem. Par starptautisko sadarbību pastāstīja Ungārijas Goda konsule Latvijā Ariana Župika un izstādes veidotāja biedrības "Randalist" vadītāja Veronika Millere. Māksliniece un režisore Anete Lesīte iepazīstināja ar veidoto video filma "Randalist", kurā fiksēts mākslas darbu tapšanas process un sarunas starp māksliniekiem un Līvu krastā dzīvojošajiem portretētajiem cilvēkiem.

Spītējot lietum un vēsajam laikam, svētkos koši izskanēja dziesmas gan lībiešu, gan latviešu, gan latgaliešu valodā, Vidzemes lībiskajā dialektā un Kurzemes suitu vitalitātē. Svētku gaisotni lieliski raksturo citāts no LU Lībiešu institūta vadītāja Valta Ernštreita sūtītā sveiciena: " Līvlizt – se um nīž iļ Lețmō ja lețlizt jedmõl Lețmōdõ ja lețliži. Lețmō kēratõd istōrij īrgõb Indrõk krōnikast, mis nīžõb amā jeds iļ Līvõmō, līvlizt ja nänt kāimad paldīņiz Lețmōl – latgald, zemgald, sēļõd ja kuršõd. Ja sīes istōrijs eņtš tǟdzi jag um ka Koiva līvliztõn ja Turaidan. Tämpõ täs īž Turaidas mēg vaņtlõm tāgiž ja kōļõm mȯistõ, kui nēšti vaņšti rovkīldist ātõ ulzõ kazzõn lețlizt ja Lețmō, ja kui līvlizt ātõ sõitõnd nei tarmõ eņtš pierāndõks lețliztõn ja Lețmōn, ku ka īž pīlõm īedõ setmiņ āigastsadād āigal.

Lībieši – tas ir stāsts par Latviju un latviešiem pirms Latvijas un latviešiem. Latvijas rakstītā vēsture sākas ar Indriķa hroniku, kas vispirms vēsta par Livoniju – Līvzemi, lībiešiem un viņu kaimiņiem mūsdienu Latvijā – latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem un kuršiem. Un šajā stāstā sava svarīga loma ir arī Gaujas lībiešiem un Turaidai. Šodien, šeit pat Turaidā, mēs atskatāmies atpakaļ un cenšamies izprast, kā no šīm senajām ciltīm izauguši latvieši un Latvija, un kā lībieši ir spējuši gan atstāt savu mantojumu latviešos un Latvijā, gan paši saglabāties daudzu gadsimtu gaitā."

Svētki noslēdzās ar dziesmotu gājienu uz Dainu kalnu, kur emocionāli piepildīti noritēja spēka rituāls un jaunas liepiņas stādīšana Liepu aplī, simboliski savienojot pagātni, tagadni un nākotni. Ar dabu, dziesmām un kopību.

Paldies visiem svētku dalībniekiem: Rīgas folkloras draugu kopai SKANDINIEKI, personīgi Julgī Staltei un Oskaram Staltam, lībiešu dziesmu ansamblim LĪVLIST un lībiešu valodas skolotājai Zojai Sīlei, Rīgas folkloras kopai GRODI un Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājam Andrim Kapustam, Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE un Guntai Saulei, Vidrižu folkloras kopai DELVE un Ainai Tobei, Salacgrīvas folkloras kopai CIELAVA un Zentai Mennikai, Jūrkalnes follkloras kopai MAĢIE SUITI un Ilgai Leimanei. Pateicība par sadarbību izstādes atklāšanā Ungārijas Goda konsulei Arianai Župikai, biedrības "Randalist" vadītājai Veronikai Millerei un režisorei Anetei Lesītei.

             
    Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts