istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

FotoManLV TMR Klaušinieku māja-284

Stāsts Nr.1. Klaušinieku māja, 35 stāsti par ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”


Jaunā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” iekārtota klaušinieku mājā, tādēļ arī mūsu pirmais stāsts par klaušinieku māju.

Klaušinieku māja starp daudzajām 18.–19. gadsimtā celtajām Turaidas muižas saimnieciskajām ēkām ieņem īpašu vietu. Senākās ziņas par to attiecas uz 18. gadsimta beigām (1792. gadu), taču tā, iespējams, celta vēl agrāk.     Līdz 1868. gadam muiža kā saimniecisks centrs ir nesaraujami saistīta ar neapmaksāto zemnieku darbu (klaušām). Caurmērā klaušās no katras saimniecības devās vismaz 1 cilvēks ar zirgu un viens cilvēks bez zirga, t. s. kājnieks, no Jurģiem (23. aprīlis) līdz Miķeļiem (29. septembris). Kā liecina vietējo iedzīvotāju atmiņas, no agra pavasara līdz vēlam rudenim Turaidas muižā strādāja ap 70 – 80 zemnieku saimes locekļu – klaušinieku. Ziemā to skaits bija mazāks. Klaušinieku jeb darbinieku māja kalpoja Turaidas muižā strādājušo klaušinieku izmitināšanai, zirgu un darbarīku novietošanai, kā atceras vecie turaidieši, tajā notika arī zemnieku sodīšana – pēršana.

No ārpuses klaušinieku māja atgādinājusi riju ar lielu piedarbu. Sākotnēji mājai bijis četrslīpju salmu jumts ar platām paspārnēm. Tās kopējais garums ir 33,5 m, dzīvojamās telpas platums – 9, 6 stadulas  platums – 11, 5 m. Sienu biezums  60–70 cm, tās celtas no māla kleķa, kas sajaukts ar sasmalcinātiem viršiem, stiprinājumam izmantoti ozola zari. Klaušinieku māja ir vienīgā māla kleķa būve Turaidas muižā. Zem laukakmeņu pamatiem to nostiprināšanai likti līdz 5 m gari baļķi. Telpa sastāvējusi no divām daļām: rietumu galā atradusies apkurināma dzīvojamā telpa ar nojumi, ko balstījuši četri stabi, austrumu galā bijusi stadula klaušinieku zirgiem. Nojumē glabāti darba rīki.

Pēc klaušu laiku beigām ēka izmantota dažādiem saimnieciskiem nolūkiem, arī mājlopu turēšanai. Daļa no tās laika gaitā nojaukta.

Turaidas muzejrezervāts vairākus gadus veicis rūpīgu ēkas vēstures izpēti. Klaušinieku mājas restaurācijas darbi, atjaunojot ēkas vēsturisko apjomu, uzsākti 2016. gadā. Ekspozīcija apmeklētājiem atvērta 2019. gada 4. maijā un ir pieejama ik dienas no plkst 10:00 – 18:00.

        Aktuāli, Jaunumi, Klaušinieku māja un ekspozīcija