istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Stāsts Nr. 4. Zemnieku kārta un pagasts. 35 stāsti par ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”


Ēveles draudzes Ķempēnu pagasta “Dīveļu” saimnieks un draudzes tiesas piesēdētājs Indriķis Ceirēns. Antona Georga Boses zīmējums. 1857

Ēveles draudzes Ķempēnu pagasta “Dīveļu” saimnieks un draudzes tiesas piesēdētājs Indriķis Ceirēns. Antona Georga Boses zīmējums. 1857

Stāsts Nr. 4. Zemnieku kārta un pagasts

1819. gada Zemnieku brīvlaišanas likumos ir noteikts, ka zemnieku kārtai piederīgs ir “ikkatrs, kas pierakstīts pie kādas zemnieku valsts (pagasta), ja tas arī pats nekādu zemes darbu nebūtu strādājis un ja tam pašam sava dzīvesvieta pavisam tai valstī nebūtu”. Piederību pagastam zemnieks iegūst, sasniedzot nodokļu maksāšanas vecumu; to nosaka nevis dzīves, bet dzimšanas vieta. Lai kur zemnieks dzīvotu un strādātu turpmāk, viņš skaitās šī pagasta zemnieks ar visām izrietošajām saistībām un pienākumiem. Pie pagasta pieder ne tikai zemnieki, bet arī citu nodarbošanās veidu pārstāvji, kā skolotāji, amatnieki, krodzinieki, dzirnavnieki, mežsargi, arī vaļinieki un nespējnieki.

Pagasta pārvalde ir atkarīga no muižas, kam pieder policijas vara. Muižas policija apstiprina pagasta amatpersonas un sapulču lēmumus. Ar muižnieka atļauju drīkst sasaukt pagasta sapulci, kurā piedalās visi pilngadīgie vīrieši. Sapulcē uz trim gadiem ievēl svarīgāko pagasta pārvaldi  –   pagasta tiesu, kuras priekšsēdētāju dažkārt sauc par pagasta vecāko, bet locekļus par viņa piesēdētājiem. Uz trim gadiem tiek izraudzīti arī aizstāvji, kas pagastu pārstāv draudzes tiesā un citās iestādēs.
Pagasta vadība atbild par:

  • valsts un pagasta nodokļu iekasēšanu,
  • skolu ierīkošanu,
  • magazīnas un pagasta naudas lādes izveidi un uzturēšanu,
  • bāreņu uzturēšanu, nabagu un invalīdu nodrošināšanu,
  • sabiedrisko kārtību; uzrauga, lai pagastā neuzturētos personas bez pases, klaidoņi, ubagi un izbēguši zaldāti.

 

        Klaušinieku māja un ekspozīcija