Turaidas
muzejrezervāts

porno
Dzimtb_atcelsana_konf

10. oktobrī – starpdisciplināra konference “Individuālā un tautas brīvība. Dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē – 200”


Atzīmējot dzimtbūšanas atcelšanas 200. gadadienu Vidzemē, 2019. gada 10. oktobrī Turaidas muzejrezervāts organizē starpdisciplināru konferenci, kurā tiks meklētas atbildes par vēsturiski mainīgo un pastāvīgo izpratnē par indivīda un tautas tiesībām, sabiedrības kopīgo labumu un centieniem pēc taisnības un vienlīdzības.

Vienlaikus šogad aprit 250 gadi, kopš Turaidas-Lēdurgas draudzes mācītāja ģimenē Lēdurgā dzimis publicists, apgaismības ideju paudējs un dzimtbūšanas kritizētājs Garlībs Merķelis (1769–1850). Viņš rakstīja:  “Kāda kļūst valsts caur dzimtbūšanu? Dzimtbūšana iznīcina valsti. Valsts ir brīvu ļaužu sabiedrība priekš visu un ikkatra atsevišķa cilvēka kopējas laimes. Visas augstāko kārtu priekšrocības, pat valdnieka kronis to īpašniekiem tikai tādēļ dotas, lai viņi toties sparīgāki varētu strādāt priekš viena vienīga mērķa.”

1819. gada 26. martā Krievijas ķeizars Aleksandrs I apstiprināja brīvlaišanas likumu Vidzemes guberņā. Līdz ar to zemnieki kļuva personiski brīvi, bet visa zeme palika muižnieku īpašums. Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē, tāpat kā iepriekš Igaunijā un Kurzemē, lai arī pretrunīgi vērtējama, izmainīja ekonomisko situāciju, sociālo kārtību un bija savam laikam progresīvs solis. Veidojās jauns attiecību modelis starp muižniekiem un zemniekiem, kas ietekmēja arī nacionālo jautājumu Baltijas guberņās. Dzimtbūšanas atcelšana veicināja latviešu un igauņu tautas pašapziņu un ietekmēja nāciju veidošanos.

Konferences tēma Turaidas muzejrezrevātā ir nozīmīga saistībā ar jaunu pastāvīgo ekspozīciju Turaidas muižas klaušinieku mājā “Ceļā uz Latvijas valsti – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tā aptver 100 gadus ilgu vēstures posmu no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz valsts dibināšanai un Latvijas Republikas Agrārās reformas likuma pieņemšanai 1920. gadā. Šo vēstures posmu raksturo gan klaušu laiku ekonomiskā un sociālā stagnācija 19. gadsimta sākumā, gan strauja tehniskā modernizācija, kultūras un saimnieciskais uzplaukums gadsimta otrajā pusē, gan arī nozīmīgas sociālas izmaiņas, revolūcijas un kari 20. gadsimta sākumā. Stāsts par latviešu tautas garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos ceļā uz nacionālas valsts izveidi vienlaikus ir vēstījums par individuālās brīvības un tiesiskās vienlīdzības attīstību Eiropas kontekstā.

KONFERENCES PROGRAMMA

10.00 10.15  UZRUNAS
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors

10.15 – 12.15 ZIŅOJUMI

Maija Kūle,  LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Individuālās un tautas brīvības ētiskie nosacījumi. Vēsture un šodiena

Toms Ķikuts, LatvijasNacionālas vēstures muzejs
Zemnieku pārvietošanās brīvība Vidzemē pēc brīvlaišanas

Vija Daukšte,  LNB Letonikas un Baltijas centrs
No dzimtcilvēka līdz skolmeistaram: dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē un tautas izglītība

Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrība
Garlībam Merķelim – 250

12.15 -13.00   Kafijas pauze

13.00 – 14.30   ZIŅOJUMI

Gvido Straube, LU Vēstures un filozofijas fakultāte
Brīvlaišanas ietekme uz brāļu draudzes darbību

Tālis Pumpuriņš, Vidzemes Augstskola, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Peripetijas ar latviešiem domāto luterisko dziesmu grāmatu modernizāciju dzimtbūšanas atcelšanas priekšvakarā 19. gadsimta sākumā

Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāts
Meklējot tiesu un taisnību: pagasta tiesas Vidzemē 19. gadsimta pirmajā pusē

14.30 – 15.00 Noslēguma  diskusija
15.00 – 16.00 –
Ekskursija Turaidas muižas klaušinieku mājā, jaunajā ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”

Dalība bez maksas
Vairāk informācijas pa tālruni 26572142

    Aktuāli, Jaunumi, Pasākumi