2019. gada 2. decembris
Anna Jurkāne, mirkli pirms skulptūru izgaismošanas: “Patiesi ir liels gandarījums, ka Aivara Gulbja tēlniecības darbs atradīsies dzimtajā pusē Krimuldas novadā. Novadam, kas ir tik bagāts ar vēstures notikumiem, stāstiem, teikām šodien pievienojas arī skulptūru kompozīcija, kas turpmāk ierakstīsies šajā vidē. Man spilgtā atmiņā laiks, kad Latvijā bija Mākslas dienu uzplaukuma svētki. Toreiz 70-to gadu sākumā Turaidā Siguldas novadpētniecības muzejā pils jaunajā korpusā reizē ar izstāžu zāles atklāšanu tika atklāta Aivara Gulbja pirmā personālizstāde. Tai paralēli tapa pirmais muzeja sagatavotais katalogs. Lieliskās izstādes centrā bija darbs, veltīts Turaidas Rozei, kas joprojām manā skatījumā ir labākais tēlniecības darbs, kas veltīts Turaidas Rozei.
Ar Aivaru Gulbi muzejam ir sena sadarbība un lolotas vairākas ieceres. Aivara Gulbja ideja par latvju rakstu zīmju uzstādīšanu Turaidā Liepu dārzā izauga tālāk un vēlāk īstenojās Induļa Rankas akmens skulptūru veidolā Dainu kalnā. Mākslinieks arī strādājis pie darba par lībiešu likteņzirga tēmu, iedvesmojoties no Indriķa hronikas. Pats tēlnieks kādā intervijā ir teicis: “Man gribējās tēlniecības darbu pacelt virs zemes, jo mūsu klimatiskajos apstākļos ziemā viss ir zem sniega. Paliek tikai liela cepure. Toties tas, kas pacelts augstāk, nekad nepazudīs kupenā. Tas bija mana gadsimta credo – skulptūrai jāpaceļas virs zemes un jāatrodas tur, kur ir cilvēki, jo tieši cilvēkiem jau tā ir domāta”.
Vēlu skulptūru kompozīcijai “Trīs mūzas” te iedzīvoties un cilvēkiem, ejot ikdienas gaitās, labi justies, skatot mūzu iedvesmas lidojumu. Paldies tēlniekam Aivaram Gulbim un viņa ģimenei par šo notikumu, un lai visiem mierpilns, baltu un gaišu sajūtu piepildīts Adventa laiks!”
Ar lielu interesi pasākuma dalībnieki Krimuldas Tautas namā noklausījās mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas stāstu par tēlnieka radīto un viņa skulptūru likteni, jo kā atzīst tēlnieks – “Jā, man jau neviens darbs ilgi nestāv, maniem profesoriem tāpat – cik nav spridzināti brīvības cīņu pieminekļi gan Kārlim Jansonam, gan Emīlam Melderim un Kārlim Zemdegam… Ik pēc piecdesmit vai simt gadiem pie mums mainās politiskā situācija, un tad iepriekšējo laiku pieminekļus sper gaisā. Manējie gan vairāk zagti vai mēģināti nozagt, bet Krievu drāmas teātra trīs mūzas, ko uzskatu par vienu no saviem labākajiem darbiem, pats paspēju no teātra atpirkt.”
Skulptūru kompozīcija „Trīs mūzas” – mūzika, drāma un komēdija – radīta 1967. gadā. Toreiz arhitekts Juris Skalbergs pārbūvēja tagadējo Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un ierosināja Aivaram Gulbim teātra vestibilā pie sienas izvietot figurālas bronzas skulptūras, kur tās atradās līdz 1998. gadam, vēlāk tās glabājās mākslinieka darbnīcā. No 2019. gada, sadarbojoties Gulbju ģimenei, Krimuldas novada pašvaldībai un Turaidas muzejrezervātam, tika veikts liels darbs, lai skulptūru kompozīcija atkal publiski būtu apskatāma un rotātu Krimuldas Tautas nama fasādi.
Aivars Gulbis dzimis 1933. gadā Inciema skolā Mārtiņa un Leontīnes Gulbju ģimenē. Māte bija skolotāja Inciema, vēlāk Lēdurgas skolā. Tēvs kā Latvijas brīvības cīņu dalībnieks un Latvijas neatkarības gados varēja iegādāties līdz tam Inciema muižai piederošo zemes gabalu. Tika iekopta jaunsaimniecība „Vētras”, kur tēva celtajā mājā Gulbju ģimene saimnieko joprojām.
Aivars Gulbis mācījies Lēdurgas, pēc tam Turaidas skolā. 1959. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu „Maize”, kas uzstādīts Lēdurgas kapos, vecāku atdusas vietā. Mākslinieks līdzdarbojies vairāku monumentu radīšanā, galvenais viņa radošā darba lauks ir stājtēlniecība, kur aizsācis un pilnveidojis metāla locījumu tehniku. Ar saviem darbiem tēlnieks piedalījies izstādēs Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā, Zviedrijā. Viņa skulptūras atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī daudzās privātkolekcijās.
Vēlam, lai pirmā Adventa sirsnīgajās noskaņās dzimtajā pusē atklātajai skulptūru kompozīcijai “Trīs mūzas” ilgs un gaismots eksponēšanas mūžs!
