Baumaņu Kārlis

Šogad, 7. jūnijā, aprit tieši 100 gadi, kopš Satversmes sapulcē apstiprināta Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”. Himnas mūzikas un vārdu autors ir Baumaņu Kārlis (1835–1905).

“Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši I Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā. Himnas pirmatskaņojums notiek dziesmu svētku svinīgajā atklāšanā  1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Kopkorim tomēr dziesmu dziedāt aizliedz cenzūra. Pirmo reizi tā tiek publicēta tūlīt pēc I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, 1874. gadā iznākušajā Baumaņu Kārļa dziesmu krājumā “Austra”.

Dziesmu svētku kopkorī dziesma pirmo reiz tiek dziedāta  tikai IV Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos 1895. gadā Jelgavā. Tomēr dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā, vārdu Latvija nomaina ar Baltiju.

Rakstnieks Apsīšu Jēkabs pēc Jelgavas dziesmu svētkiem raksta: “Dievs, svētī Latviju” var cienīgi stāties līdzās labākajām “tautu himnām”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai ir varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks”. 1905. gada revolūcijas laikā vārdu Baltija atkal nomaina ar Latvija.  Ir ziņas, ka ar šiem vārdiem dziesma tiek dziedāta latviešu sabiedrisko organizāciju sanāksmēs. Ar laiku “Dievs, svētī Latviju!” kļūst par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinās kā nacionālā himna, lai gan Krievijas varas iestādes līdz Februāra revolūcijai to himnas statusā  oficiāli izpildīt neatļauj. No 1920. līdz 1940. gadam tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas valsts himna. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā to aizstāj ar Latvijas PSR himnu; neatkarīgās Latvijas himnas dziedāšana tiek aizliegta, par to draud bargas sankcijas. 1990. gada 15. februārī toreizējās LPSR Augstākā padome atjauno “Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.

Baumaņu Kārļa pašrocīgi rakstītās “Dievs, svētī Latviju!” notis

Dievs, svētī Latviju,
Mūs’ dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet
Mūs’ Latvijā!”

Informāciju sagatavoja
Edgars Ceske
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists