Liepziedu smaržu piepildītā un saulainā 7. jūlijā pirms 35 gadiem Turaidā tika atklāts Dainu kalns.

Tā bija svētku diena tautasdziesmai, tautasdziesmās sakņotai vērtību izpausmei, piecos gados kopīgi darīta darba priekam. 1985. gads bija gads, kad tika godināts Krišjānis Barons viņa 150. dzimšanas dienā. Brīvības sajūta paust savas zemes dziesmu, tautā radīto un izauklēto virmoja Dainu kalna atklāšanas svētku apmeklētāju vidū. Dainu kalns radīja tā laika cerību piepildītu vietu. Dainu kalna atklāšanā tika vērti trejādi ziedu vārti – TAUTASDZIESMAI, SKULPTŪRAI, ATMODAI.

Ar sabiedrības atbalstu, ar daudzu talcinieku darbu bija tapusi vieta ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūrām, kur skanēt ne tikai latviešu, bet arī pasaules tautu dziesmām, mūzikai un tautas dejai.

Tam apliecinājums bija un ir starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” krāšņie un saviļņojuma pilnie koncerti, kas no festivāla sākuma 1988. gadā vienmēr ir skanējuši Turaidā Dainu kalnā un Dziesmu dārzā. Es priecājos par visām folkloras festivāla “Baltica” svētku dienām un koncertiem. Cik daudz tajos ir bijis radošu brīžu, emocijām piepildītu pasaules tautu kultūras pašizpausmes mirkļu, bet reizē arī grūta darba to organizējot. Trīsdesmit pieci gadi liecina, ka Dainu kalnam ir paliekoša vieta Turaidas muzejrezervāta vēstures stāstā par tautas garīgo dzīvi un uzskatu sistēmu. Dainu kalnu šajos gados ir apmeklējuši vairāk nekā 6 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Te viņi ir uzzinājuši stāstu par mūsu tautasdziesmu un priecājušies par vienmēr sakopto un ainaviski skaisto vietu ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūrām.

Tautasdziesmās iekodētais spēks, ko skandēja simtiem folkloras kopas, izdziedot un apliecinot vārda spēku, vārdu dvēseli caur emocijām, pārdzīvojuma priekiem spēja uzrunāt cilvēkus. Tieši paaudžu pieredzē un izturībā balstītais veidoja Dziesmotās revolūcijas laiku. Stiprie vārdi, labo darbu apliecinātie un skandētie vārdi, kas pausti tautasdziesmās, dara stipru tautu un arī valsti mūsdienās.

Krišjāņa Barona jubilejas gads bija ieceru un aizrautīga darba pārpilns. Tik daudzi Latvijā centās pielikt savu roku, lai apliecinātu cieņu Krišjāņa Barona padarītajam. Tautasdziesmu vācējs un apkopotājs bija gan jaunībā kājām izstaigājis Siguldas, Krimuldas un Turaidas apkārtni, gan mūža pēdējo 1922. gada vasaru pavadījis Turaidā. Kā ir stāstījuši aculiecinieki, Barontēvs, kā viņu tautā sauca, sirmgalvis būdams, savā lielajā vecumā esot raitā solī kāpis Turaidas kalnā pa stāvajām takām un taciņām. Tāpēc muzejs jau 1979. gadā bija iecerējis ar akmeņos iekaltām tautasdziesmu četrrindēm iezīmēt Krišjāņa Barona pastaigu taku no viņa mājām “Dainām” uz Turaidas Jelgavkalnu, tagad Dainu kalnu. Meklējot iespējas un atbalstu šīs idejas īstenošanā, kādas tikšanās laikā Siguldā 1980. gada jūlijā ar tēlnieku Induli Ranku, atklājot tēlnieces Aleksandras Briedes skulptūru “Daina”, izauga paliekoša un ražīga sadarbība vairāk nekā divdesmit gadus. Mūsu abu vienošanās izturēja laika pārbaudi un gandarīja ar paveikto Turaidā. Kalna ainaviskā vide prasīja no tēlnieka vērienīgāk tvertas skulpturālo tēlu un apkārtējās telpas attiecības.  Tāpēc sākotnēji iecerētie tautasdziesmu teksti izvērtās ar tēlainu saturu noslogotos skulpturālos tēlos.  Pie tekstu iekalumiem akmeņos tēlnieks atgriezās vēlākos gados.

Dainu kalns ir veidojies ar savu kultūras telpu, ar dziesmu un gadu ritumā mūžīgi mainīgo dabas ainavu – pavasaros, vasarā, rudeņos un ziemā. Arī skulptūrās katrā gada laikā var ieraudzīt ko citu, citāda stāsta rakstu, kas iekalts ar tēlnieka mīlestību akmenī. Starp daudzajām norisēm man ļoti piepildīti ir bijuši Līvu dienas rituāli augusta pēdējā svētdienā, kad liepu aplī tika veidoti krāšņi sarkano dāliju “ugunskuri”.

Ir gandarījums, ka jau no Dainu kalna veidošanas sākuma 1980. gadā visas norises ir dokumentētas un šobrīd muzejrezervāta krājumā glabājas tūkstošiem foto negatīvu, fotogrāfiju, videomateriālu. Tas ir sava veida Dainu skapis par folkloras kustību, folkloras kopām, dziedātajām dziesmām, dalībniekiem 35 gadu garumā. Šie gadi ir bijuši svētīgi šai vietai. Droši vien Krišjānis Barons rīta agrumā, ejot no “Dainu” mājām un kāpjot šajā kalnā, ir ielicis kādu svētīgu domu nākamajām paaudzēm.

Jānis Peters

Tēvs Turaidas kalnā Krišjānim Baronam

 Te, kur tēva soļi rimst pašā kalna galā, Divi gadu simteņi pušu plīst un dalās- Vienā paliek pastalas, otrs nāk ar lodi. Stāvi, dziesma, abiem klāt, sargi mūsu godu! Tie nav sēru mākoņi, tie ir mūsu pašu Ezeri, kas spārnos nes augšup tēva dvašu. Augšup mūsu asaras, dzīvību un nāvi. Zemi, kur tu, latvieti, nenolūzis stāvi. Tā nemaz nav miršana, tā ir gaita gauža- Visos gadu simteņos vienās dziesmu klaušās Tie ir tēva ezeri, acu skati zili.Nemet viņos akmeni – neaizbaidi pili.

Dainu kalna ceļš šo gadu garumā ir bijis skanošs, sevi apliecinošs, dziesmās izdziedāts un apmeklētāju pozitīvo sajūtu piepildīts. Paldies un vēlreiz paldies visiem, kuri šo vietu saista ar sevi, kuri saka – “arī es te talkoju, arī es te dziedāju, es šeit biju kāzu dienā, mēs te ar bērniem priecājāmies visu dienu, es te pa īstam sajutu Saulgriežu rīta agruma spirgtumu un enerģiju”. Te sava novada dziesmu ir izdziedājuši  un godu tautasdziesmai  izteikušas Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi. Lai vienmēr skan mūsu tautasdziesma Dainu kalnā!

Anna Jurkāne Turaidas muzejrezervāta direktore