Turaidas muzejrezervātā 14. augustā noslēdzās divas nedēļas ilgušie kārtējie arheoloģiskie izrakumi Turaidas Baznīckalnā, vietā, kur agrāk bijusi viduslaiku kapsēta. Izrakumu mērķis bija mēģināt noteikt senās kapsētas robežu tās ziemeļu pusē un līdz ar to – kapsētu aptverošā bijušā senā žoga vietu, lai nākotnē šo nožogojumu varētu atjaunot tā sākotnējā vietā.

Darbos, tāpat kā iepriekšējos gados, piedalījās Siguldas novada pašvaldības  rīkotajā skolēnu vasaras nodarbinātības projektā iesaistītie skolēni un šogad arī jaunieši no Siguldas un Krimuldas novada. Paldies par dalību un interesi visiem jauniešiem. Kristaps Toms Rendors, Rinalds Gustavs Garkalns un Roberts Kanajevs-Salnais šādā izpētes darbā piedalījās pirmo reizi, Dāvis Dālders, Niklāvs Kadiķis arheoloģiskos izrakumos Turaidā jau piedalījušies vairākas vasaras, bet Rolandam Bulderim un Mārcim Kalniņam pieredze ir lielāka – attiecīgi piektais un sestais gads izrakumos Turaidā, kas liecina, ka vēsture puišiem patiešām interesē. Noslēguma dienā Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne un personāla vadītāja Arisa Pastuhova izteica pateicību visiem jauniešiem par dalību arheoloģiskajos izrakumos Turaidā un dāvināja muzejrezervāta speciālistu sagatavotu spēli "Kļūsti par fogtu Turaidā!" un jaunākās muzejrezervāta izdotās publikācijas, tādējādi rosinot izzināt vēsturi arī citās formās no citiem avotiem.

Ņemot vērā šī gada ierobežojumus Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ, darbi norisinājās tikai divas nedēļas, tomēr to laikā tika pagūts izpētīt 3 x 8 metri (24 m²) lielu izrakumu laukumu Baznīckalna ziemeļu daļas apakšējā terasē, lai pārliecinātos, ka arī te nav senie apbedījumi. Rezultātā tika konstatēts, ka kapsēta tik tālu uz ziemeļiem neturpinās. Tomēr šajā vietā, blakus izrakumu laukumam, 19. gadsimtā muižas laikā atradās graudu klēts un, lai izlīdzinātu tās priekšā esošo laukumu un izveidotu ceļu līdz netālu esošajai graudu kaltei, klēts pagalms bija nobērts ar no Turaidas pils ņemtiem būvgružiem – akmeņiem, māliem un dažāda lieluma seno ķieģeļu gabaliem. Veseli ķieģeļi nebija, tie, acīmredzot, tika izlasīti un izmantoti citur.

Šajā būvgružu masā tika atrastas vairākas dažāda lieluma kalēja kaltas naglas un to fragmenti, kā arī labi saglabājies viduslaiku svaru bronzas atsvariņš – diskveida, kā no sāniem saplacināta lodīte. Iespējams tas ir ļoti sens un attiecināms pat uz 11.-13. gadsimtu – laiku, kad Turaidā dzīvoja Gaujas lībieši.

Nākošajā gadā, ja netraucēs neparedzēti apstākļi, darbus paredzēts turpināt, lai noteiktu kapsētas pašu tālāko ziemeļu robežu.

Egīls Jemeļjanovs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, arheoloģisko izrakumu vadītājs