2020. gada 16. oktobris
Turaidas muzejrezervāta 15. oktobrī organizētā starpdisciplinārā konference “Agrārajai reformai – 100”, kas notika tiešsaistes režīmā, joprojām pieejama Turaidas muzeejrezervāta Facebook profilā: https://www.facebook.com/turaida.muzejs
Ieraksts skatāms arī šeit:
Konferences gaitā notika grāmatas “Materiāli Latvijas agrārās reformas vēsturei” (1929) atkārtotā izdevuma atvēršana, par kuru stāsts video formātā redzams ierakstā konferences sākumā. Atkārtotā izdevuma mērķis ir sniegt iespēju sabiedrībai iepazīties ar pirmavotiem, kas raksturo sarežģītos apstākļus, kādos jaunajai Latvijas valstij nācās izstrādāt agrāro reformu. Konferences ierakstā ir arī iespēja virtuāli iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta sagatavoto izstādi “Latvijas agrārajai reformai – 100”, kas apskatāma Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā darba dienās no 10.00 līdz 16.00, piesakoties Apmeklētāju centrā.
Konferencē tika runāts par tēmām, kas pētītas jau ekspozīcijas “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” izveides procesā. Jaunā ekspozīcija, kas atvērta 2019. gadā, sākas Vidzemes klaušu muižā 19. gadsimta sākumā, kas nevarēja pastāvēt bez dzimtzemnieku, no 1819. gada – klaušinieku darba. Ekspozīcijā aptvertais laika posms arī noslēdzas muižā – bet jau brīdī, kad Latvijas Republikas Agrārās reformas gaitā muižas tika likvidētas un sadalītas jaunsaimniecībās. Tas bija viens no pirmajiem politiskajiem lēmumiem jaundibinātajā republikā – veikt diezgan radikālu, mūsdienās pretrunīgi vērtētu īpašumu nacionalizāciju. Agrāro attiecību radikālo risinājumu nevar izprast bez iedziļināšanās vēsturiskajā kontekstā, sociālo attiecību būtiskajās izmaiņās. Konferencē diskutēsim arī par agrārajām attiecībām, sākot no muižu izveides laikiem vēlajos viduslaikos līdz mūsdienām, akcentējot neatkarības atgūšanas laiku 20. gadsimta 90. gados, kad pēdējo reizi radikāli mainījās zemes attiecību tiesiskais regulējums.
Vēsturiski agrārās attiecības bija cieši saistītas ar sabiedrības hierarhiju, tās noteica pārvaldes institūciju formu, sociālo struktūru un lielā mērā arī vērtību skalu. Mūsdienās mēs dzīvojam arvien urbanizētākā sabiedrībā, tomēr vēl joprojām valsts ir zeme. Teritorija ar iedzīvotājiem, kuru uzticība valstij un tiesību sistēmai ir milzīgs politisks kapitāls.
Paldies visiem konferences referentiem Dr.hist. Edgaram Ceskem, Dr.hist. Tālim Pumpuriņam, Dr.iur. Elīnai Grigorei-Bārai, Dr.hist. Uģim Niedrem, Dr.hist. Gvido Straubem, Dr.hist. Jānim Šiliņam un Dr.hist. Gatim Krūmiņam par dalību, sadarbības partnerim Ralfam Miķelsonam par tiešsaistes nodrošināšanu, paldies interesentiem par atsaucību!
