istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

Zaljkalna_piemineklis_maajas lapai

30. novembrī – vienam no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem -Teodoram Zaļkalnam – 144


Teodors Zaļkalns pie Gūtmaņalas

Teodors Zaļkalns pie Gūtmaņalas. 20. gadsimta 60-to gadu beigas

Viena no spilgtākajām personībām latviešu profesionālajā tēlniecībā ir Siguldas novadā dzimušais tēlnieks Teodors Zaļkalns (Grīnbergs). Mākslinieks dzimis 1876. gada 30. novembrī Allažos, “Zaļajā kalnā”. Viņa bērnība un jaunība ir saistīta ar Allažiem, Silciemu un Siguldu.

Teodors Zaļkalns bērnību pavada Allažos, kur viņa vectēvs strādā par muižas pārvaldnieku. Vectēvs ir bijis neliela auguma plecīgs vīrs, kurš izslavēts ar savu stingrību un taisnīgumu. Viņa spilgtā personība ir ietekmējusi tēlnieka dzīves uzskatu veidošanos, un dotos padomus Teodors Zaļkalns ievērojis līdz sirmam vecumam.

Vectēvs 19. gadsimta sākumā Allažos nopērk mājas “Tīles” ar 600 pūrvietām zemes, kas atbilst 224,82 ha. Teodora Zaļkalna tēvam Eduardam tiek zemes gabals ar mežu, uz kura viņš uzceļ mājas “Zaļais kalns”. Laulībā ar Alūksnes mežsarga meitu Mariju Aizpurīti (Aizpuriņu) piedzimst četri dēli: Oskars, Kārlis, Teodors un Jānis.  Kārlis saslimst ar plaušu karsoni un mirst divarpus gadu vecumā.

Kad 20. gadsimta trīsdesmitajos gados strauji pieaug latviskās cilmes vārdu došana jaundzimušajiem un uzvārdu latviskošana, Eduards Grīnbergs kopā ar dēlu Teodoru oficiāli maina uzvārdu un turpmāk saucas Zaļkalns, bet Teodora brāļi Oskars un Jānis paliek Grīnbergi.

“Zaļā kalna” zeme neienes tik daudz, lai uzturētu ģimeni, tādēļ pusotru gadu pēc Teodora piedzimšanas, 1878. gadā, Eduards Grīnbergs ar ģimeni pārceļas uz Silciemu.  Netālu no Allažu baznīcas viņš nopērk zemi un māju. Tās piebūvē atver veikaliņu, kam apkārt aug daudz kadiķu krūmu, tādēļ to vietējie ļaudis dēvē par “Paegļu bodīti”. Teodora Zaļkalna vecāki 19. gadsimta beigās no Silciema dodas uz Siguldu. Eduards Grīnbergs uzceļ pirmo privātmāju Siguldā, kura atrodas tagadējā Krišjāņa Valdemāra ielā 1.

Pēc dzelzceļa Rīga – Valka atklāšanas 1889. gadā. Sigulda strauji uzplaukst un ir iecienīta atpūtas vieta gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem.  Tiek celtas vasarnīcas un pansijas. Grīnbergi atver tējnīcu un veikalu.  Viņu ģimenei pamazām izdodas tikt pie turības, un Teodoram Zaļkalnam tas dod iespēju studēt Pēterburgā.

Teodors Zaļkalns latviešu mākslas vēsturē pazīstams kā tēlnieks, bet, kad 1893. gadā jauneklis kopā ar tēvu dodas uz Pēterburgu un iestājas Štiglica zīmēšanas skolā, viņš vēlas kļūt par gleznotāju. Vasaras brīvlaikos viņš daudz glezno Siguldas un tās apkārtnes ainavas. Diemžēl tēva mājas Siguldā Pirmā pasaules kara laikā nodeg un līdz ar to bojā aiziet lielākā daļa no šiem darbiem.

Pēc Štiglica skolas pabeigšanas viņš dodas papildināt savas zināšanas uz Parīzi. Viņš apmeklē izcilā franču tēlnieka Ogista Rodēna studiju, kuru faktiski vada Rodēna skolnieki. Zaļkalns ar Rodēnu tiekas tikai četras reizes, tomēr šīs satikšanās kļūst par nozīmīgu pagrieziena punktu viņa daiļradē, jo jaunais gleznotājs pievēršas tēlniecībai.

Nozīmīgs devums ir viņa trīs radītie darbi dzimtā novada pilsētai Siguldai.  Tie ir pieminekļi Kronvaldu Atim (1938) un Krišjānim Baronam (1956.Bronzā atliets 1985), kā arī Alfrēda Kalniņa portrets (1958).

Rakstot par Teodora Zaļkalna saikni ar Siguldu, ir jāpiemin tēlnieka ietekme uz latviešu komponistu, pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” autoru Alfrēdu Kalniņu. Kad Kalniņu ģimene 19. gadsimta beigās ierodas Siguldā, sākas īpaša draudzība, kura abas personības saista visu mūžu. Tieši Teodora Zaļkalna ietekmē Alfrēds Kalniņš dodas studēt uz Pēterburgu bet garajās pastaigās gar Gauju un kopīgajās sarunās Alfrēdam Kalniņam izveidojas un nostiprinās pārliecība par  patstāvīgu, neatkarīgu, nacionālu latviešu kultūru, kuru vēlāk komponists atspoguļo savos darbos.

Teodoram Zaļkalnam veltītais piemineklis Siguldā. Atceres brīdis viņa dzimšanas dienā 2020. gada 30. novembrī

Teodoram Zaļkalnam veltītais piemineklis Siguldā. Atceres brīdis viņa dzimšanas dienā 2020. gada 30. novembrī

Teodors Zaļkalns ir daudzpusīgi attīstīta personība. Lielu vietu viņa dzīvē ieņem pedagoģiskā darbība.1944. gada rudenī. Teodors Zaļkalns kļūst par tēlniecības katedras dekānu un skulptūru darbnīcas vadītāju. Pedagoģiskais darbs nes bagātus augļus – četrpadsmit gadu laikā akadēmiju beiguši 59 tēlnieki, no kuriem 54 ir Teodora Zaļkalna diplomandi. Daudzi sirmā meistara audzēkņi ir kļuvuši par ievērojamiem tēlniekiem – Kārlis Baumanis, Lilija Līce, Lea Davidova – Medene, Rasma Bruzīte, Ojārs Siliņš, Gaida Grunberga u.c .

Tēlnieks darbojas arī reizē ar daudziem sabiedriskiem pienākumiem, radošo un pedagoga darbu, viņš atrod laiku vēl terminoloģijas komisijā, kas rūpējas par pareizu tēlotājmākslas terminu ieviešanu latviešu valodā. Raksta dzeju, aizraujas ar daiļslidošanu, medībām un vēsturi.

Pārdzīvojis divus karus, izaudzinājis 54 tēlniekus, Latvijas kultūrainavā un muzejos atstājis izcilas mākslas vērtības, piedalījies neskaitāmās izstādēs, vienmēr aktīvais, nemierīgais, bet pedantiskais Allažu “Zaļajā kalnā” dzimušais latviešu tēlniecības pamatlicējs Teodors Zaļkalns mūžībā dodas 1972. gada 6. septembra rītā. Sirmais Meistars vēlas, lai viņu Zemes mātes klēpī gulda Allažu dzimtas kapos blakus vectēvam, tēvam, brālim un sievai. Diemžēl viņa pēdējā vēlēšanās netiek ievērota. Teodoru Zaļkalnu apglabā Rīgā, Raiņa kapos 11. septembrī.

Arisa Pastuhova
Izstādes “Teodors Zaļkalns” veidotāja

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi