Lāčplēša dienas rīts iesākts, dodot godu un aizdedzot svecītes Siguldas kapsētā Lāčplēša ordeņa kavaliera virsleitnanta Žaņa Ķinča atdusas vietā.

1915.-1917. gadā Žanis Ķincis dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu, piedalījies kaujās. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas ievainots. 1917. gada beigās kritis vācu gūstā, no tā atgriezies apmēram pēc gada. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada februārī Aizputē, piedalījies Kalpaka bataljona cīņās pret lieliniekiem 3. atsevišķajā (Studentu) rotā, vēlāk kapteiņa Zolta rotā.

Savu Lāčplēša cīņu viņš izcīnīja durkļu cīņās pie Kaugurciema 1919. gada 18. maijā kapteiņa Zolta rotas sastāvā. Ienaidnieka uzbrukuma laikā viskritiskākajā brīdi, kad rotai bija beigusies munīcija, Žanis Ķincis veda savus kareivjus durkļu cīņā un pirmais ielauzās atpakaļ ierakumos, taču tika smagi ievainots, zaudējot abas acis un kļūstot akls uz mūžu. 1920. gadā par kaujas nopelniem Žanis Ķincis apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.

Latvijas brīvvalsts laikā Žanim Ķincim piešķīra jaunsaimniecību Cieceres pagastā un 1.kategorijas kara invaliditātes pensiju. Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas viņam visas privilēģijas atņēma. Tomēr visu atlikušo mūžu dzīvodams tumsā, viņš turpināja būt patriots, nezaudējot vitalitāti un dzīvessparu. Žanis Ķincis zemes klēpī guldīts Siguldas kapos 1964. gadā.

Pateicība un mūžīga piemiņa brīvības cīņu dalībniekiem!